platspīļu
platspīļu ģen., nelok.
1.Tāds, kam ir platas spīles (parasti par darbarīkiem).
PiemēriPlatspīļu dakšas.
2.Savienojumā «platspīļu vēzis»: vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles. Upes vēzis.
Piemēri..Baltijas republiku apstākļos visperspektīvākā un ekonomiski izdevīgākā ezeru un upju saimniecības blakus nozare ir platspīļu vēžu audzēšana.
Avoti: 6-2. sējums