platzarains
platzarains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem). Platzaru (1).
PiemēriPlatzarainā kļava.
- Platzarainā kļava.
- Viņu tuvumā platzaraina priedīte šūpojās vējā. Izskatījās, ka tā putniem paklanītos un aicinātu vīt ligzdu savos zaros.
- No mežmalas egles izlidojusi sēkliņa.., kādreiz nometusies grāvmalā. Tagad tur platzaraina eglīte.
- ..Un mana čaklā tauta dzīvo te Zem platzarainiem ozoliem un gobām.
2.Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli). Platzaru (2).
PiemēriDuru sīkstajā grāvmalas mugurā platzaraino dārznieka dakšu. Sakņu muskuļi tik stipri, ka, ceļot velēnu, zari draud liekties.
- Duru sīkstajā grāvmalas mugurā platzaraino dārznieka dakšu. Sakņu muskuļi tik stipri, ka, ceļot velēnu, zari draud liekties.
Avoti: 6-2. sējums