Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
platzarains
platzarains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem). Platzaru (1).
PiemēriPlatzarainā kļava.
2.Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli). Platzaru (2).
PiemēriDuru sīkstajā grāvmalas mugurā platzaraino dārznieka dakšu. Sakņu muskuļi tik stipri, ka, ceļot velēnu, zari draud liekties.
Avoti: 6-2. sējums