plaucēt2
plaucēt [plaûcēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas). Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
PiemēriPlaucēt ābeļziedus.
- Plaucēt ābeļziedus.
- Plaucēt ievu ziedus.
- Plaucēt ķiršu zarus.
- Plaucēt maijpuķītes.
- ..daba vēl īsi pirms rudens salnām plaucē asteres ziedus, tā gribēdama saglabāt skaisto dzīvību cauri ziemai.
- Sijā smalks.. lietutiņš.. Tas plaucē lapas bērziem un apsēm..
- pārn. Turgeņeva vārds ir lēni plaucēts, izmeklēts, iekšējā pasaulē dziļi iesakņojies un arī teikumā kārtots kā zieds gaumīgā pušķī.
Avoti: 6-2. sējums