Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plaucēt2
plaucēt [plaûcēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas). Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
PiemēriPlaucēt ābeļziedus.
Avoti: 6-2. sējums