Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pilnbrieds
pilnbrieds -a, v.; parasti vsk.
1.Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām). Arī pilngatavība.
PiemēriRudzi pilnbriedā.
  • Rudzi pilnbriedā.
  • Ābeļdārzi rudens pilnbriedā.
  • ..abos nogabalos mežs, galvenokārt egles un apses, bija sasniedzis pilnbriedu un bija jāizmanto.
  • Un zeme nodrebēs, kā sevi atskārtusi Par augli pilnbriedā, kam nācis laiks, Un sniegsies uz tās dāsnās rokas pusi Viss zemes sulu pārmērs, karsts un maigs.
1.1.Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem).
2.Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
PiemēriSasniegt radošo spēku pilnbriedu.
  • Sasniegt radošo spēku pilnbriedu.
  • Būt talanta pilnbrieda.
  • Jāzeps pieder pie tām lomām, ko, pēc 2aņa Katlapa ieskata, aktieris var atveidot savas personības un meistarības pilnbriedā - tad, kad viņam ir sava pārliecība, noteikts viedoklis, ko paust skatītājiem.
  • ..dažs tikai vecumā attopas, ka jaunība un pilnbrieda gadi aizvadīti pelēcībā un vienmuļībā.
  • Mākslinieka dzīves un mākslas ceļu pašā pilnbriedā - četrdesmit četru gadu vecumā - pārcirta nāve.
2.1.Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
Piemēri«Jauno grāmatu» [biļetena] kārtējā - simtā numura izlaide jāuzlūko par šā izdevuma pilnbrieda posma turpinājumu.
  • «Jauno grāmatu» [biļetena] kārtējā - simtā numura izlaide jāuzlūko par šā izdevuma pilnbrieda posma turpinājumu.
Avoti: 6-2. sējums