Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilnbārda
pilnbārda -as, s.
Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas daļu.
PiemēriSīkais Aleksis bija plecos plats bārdains zvejnieks, tikai maza auguma. Viņa melnā, spīdīgā pilnbārda zaigoja spuldžu gaismā..
Avoti: 6-2. sējums