pilnbārda
pilnbārda -as, s.
Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas daļu.
PiemēriSīkais Aleksis bija plecos plats bārdains zvejnieks, tikai maza auguma. Viņa melnā, spīdīgā pilnbārda zaigoja spuldžu gaismā..
- Sīkais Aleksis bija plecos plats bārdains zvejnieks, tikai maza auguma. Viņa melnā, spīdīgā pilnbārda zaigoja spuldžu gaismā..
- ..Elmāra kaimiņš.. ar platu plaukstu nobraucīja melno pilnbārdu..
- Skolas pārziņa brūnā pilnbārda draudīgi drebēja, kad viņš mūs [skolēnus] nostādīja kaktā.
Avoti: 6-2. sējums