pilnbrieds
pilnbrieds -a, v.; parasti vsk.
1.Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām). Arī pilngatavība.
PiemēriRudzi pilnbriedā.
1.1.Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem).
2.Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
PiemēriSasniegt radošo spēku pilnbriedu.
2.1.Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
Piemēri«Jauno grāmatu» [biļetena] kārtējā - simtā numura izlaide jāuzlūko par šā izdevuma pilnbrieda posma turpinājumu.
Avoti: 6-2. sējums