pilngadīgs
pilngadīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas ir sasniedzis pilngadību.
Piemēri..lai gan viņa [meita] sen pilngadīga, tēvs neciešot, ja viņa bez sevišķa iemesla pārnākot mājās vēlāk par vienpadsmitiem.
1.1.lietv. nozīmē: pilngadīgais, -ā, v.; pilngadīgā, -ās, s. Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
Avoti: 6-2. sējums