pilnīgs
pilnīgs -ais; s. -a, -ā
pilnīgi apst.
1.Tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti. Tāds, kas izpaužas ļoti izteikti (par parādībām dabā, sabiedrībā).
PiemēriPilnīgs klusums.
Stabili vārdu savienojumiAr pilnīgām (arī pilnām) tiesībām.
1.1.Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
PiemēriZupa savārījusies pilnīgā biezputrā.
1.2.Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriPilnīga sajūsma.
2.Tāds, kas ļoti izteikti atbilst kādai darbības sfērai, stāvoklim (par cilvēku).
PiemēriPilnīgs sava amata pratējs.
2.1.Tāds, kas atbilst personības ideālam (par cilvēku).
PiemēriLai dzīvi būtu iespējams pārveidot pēc Veidenbauma ieskatiem, vajag spēcīgu individuālu cilvēku. Un tā šo lielo, pilnīgo personību veltos meklējumos domu biedru starpā un pats sevī viņš paliek viens ar savu vilšanos un šaubām.
2.2.Tāds, kam piemīt ļoti izteikti negatīvas rakstura, personības īpašības.
PiemēriPilnīgs muļķis.
3.Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
PiemēriPilnīgs jautājuma izklāsts.
3.1.Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml.
PiemēriPilnīgs kopotu rakstu izdevums.
4.Samērā tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriPilnīga auguma cilvēks.
5.sar. Tāds, kas ir fiziski un garīgi vesels.
PiemēriIlgu laiku pēc tam [pēc ievainošanas] Klinta neredzēja nevienu veselu cilvēku un neticēja iespējām, ka no šī kara kāds var atgriezties pilnīgs.
6.apst.; part. nozīmē Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
PiemēriViņa atmeta galvu un aiziedama nokāsējās, viņai viena alga, pilnīgi viena alga, ko tāda pusgraudniece rej pakaļ.
7.apst. Tieši, īsti atbilstoši.
PiemēriNopirkt pilnīgi vienādas grāmatas.
Avoti: 6-2. sējums