Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilnkrūtains
pilnkrūtains -ais; s. -a, -ā
pilnkrūtaini apst.
Tāds, kam ir pilnīgas krūtis.
PiemēriViņš pamāja, un pilnkrūtainā pārdevēja pasniedza citu uzvalku, kam auduma daudzo krāsu jūklī dominēja brūnais.
Avoti: 6-2. sējums