pilnasinība
pilnasinība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pilnasinīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → pilnasinīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVisi romāna tēli ir pievilcīgi ar savu pilnasinību, mīlestību un naidu.
3.Vispārināta īpašība → pilnasinīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri19. gadsimta reālistu meistardarbi ar savu sociālo un psiholoģisko problemātiku, ar tēlojuma pilnasinību Aspazijai bija daudzkārt palīdzējuši dziļāk izprast dzīves īstenību.
Avoti: 6-2. sējums