pilnasinīgs
pilnasinīgs -ais; s. -a, -ā
pilnasinīgi apst.
1.Veselīgs (par cilvēkiem). Fiziski un garīgi spēcīgs.
PiemēriLīdz mūža vakaram komponists atceras.. ziedošās un pilnasinīgās aukles glāstus, bet nekur nerunā par mātes izrādītu mīlestību.
- Līdz mūža vakaram komponists atceras.. ziedošās un pilnasinīgās aukles glāstus, bet nekur nerunā par mātes izrādītu mīlestību.
1.1.Veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
PiemēriPilnasinīgi vaigi.
- Pilnasinīgi vaigi.
- Pastiepis pilnasinīgās, tumšsarkanās lūpas, viņš dungoja kaut kur dzirdētus vārdus..
2.Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
PiemēriAspazijas varoņi.. ieguvuši lielu dzīvīgumu. Kad nu šādi pilnīgi noticami, pilnasinīgi tēli izrādē sanāk konfliktos, tad mēs dzīvojam līdzi viņu dzīvei..
- Aspazijas varoņi.. ieguvuši lielu dzīvīgumu. Kad nu šādi pilnīgi noticami, pilnasinīgi tēli izrādē sanāk konfliktos, tad mēs dzīvojam līdzi viņu dzīvei..
- Andrejs Upīts savā romānā «Plaisa mākoņos» radījis pilnasinīgus, atmiņā paliekošus pirmo proletariāta revolucionāru tēlus.
- Ar rakstnieka spalvu cīnīties par mieru nozīmē radīt pilnasinīgus, spilgtus, patiesīgus darbus, kuros ar lielu māksliniecisku meistarību būtu atainota mūsu dzīves īstenība visā tās bagātībā, daudzveidībā..
3.Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi. Tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
PiemēriCilvēki spriegi strādāja, ciemā virmodama ritēja pilnasinīga dzīve.
- Cilvēki spriegi strādāja, ciemā virmodama ritēja pilnasinīga dzīve.
- Jaunatnei pieder pilnasinīgās, meklējumiem un atklājumiem bagātas dienas. Jaunības asins ir radoša, pilna saules un uguns.
- Vērojams zināms atslābums, salīdzinot ar kādreiz aizrautīgo, pilnasinīgo muzicēšanu.
Avoti: 6-2. sējums