nočivināt
nočivināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
PiemēriPa atvērto logu ielidoja zīle, apmeta loku pa palātu un nočivinādama izskrēja ārā.
- Pa atvērto logu ielidoja zīle, apmeta loku pa palātu un nočivinādama izskrēja ārā.
1.1.trans.; pārn. Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
PiemēriViņa.. apskāva mani, noskūpstīja un nočivināja: «Daudz laimes dzimšanas dienā!»
- Viņa.. apskāva mani, noskūpstīja un nočivināja: «Daudz laimes dzimšanas dienā!»
- «Znotiņ, vēl vienu glāzīti,» mamma mīļi nočivināja.
- Pēc Vitas skaļi nočivinātajiem atvadu sveicieniem mātei.. mašīnā iestājās klusums.
Avoti: 5. sējums