Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nodaba
nodaba -as, s.; tikai vsk.
Savienojumā «savā nodabā»: netraucēti, savā tempā, parasti bez steigas.
PiemēriStrādādams caurām dienām dārzā viens pats savā nodabā, dārznieks runāja pavisam maz..
Avoti: 5. sējums