nodaba
nodaba -as, s.; tikai vsk.
Savienojumā «savā nodabā»: netraucēti, savā tempā, parasti bez steigas.
PiemēriStrādādams caurām dienām dārzā viens pats savā nodabā, dārznieks runāja pavisam maz..
- Strādādams caurām dienām dārzā viens pats savā nodabā, dārznieks runāja pavisam maz..
- Apzinādamies, ka viņš ir pilnīgi viens šajā telpā, cilvēks jutās savā nodabā.
- ..mēli izkāris, savā nodabā skrien raibs suns..
Avoti: 5. sējums