nodalīties
nodalīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
PiemēriKādi piecpadsmit zvejnieki jau nodalījušies pie garā galda pulciņos.
1.1.Sākt eksistēt, darboties savrup, atsevišķi, patstāvīgi.
PiemēriReklāma šī vārda mūsdienu izpratnē radās periodā, kad tirgotāji nodalījās no amatniekiem..
2.Sadaloties zaudēt saistību (ar ko). Atdalīties (1).
PiemēriViss lielais vairums vicaiņu vairojas.., pa lielākai tiesai šūnai gareniski pārdaloties divās daļās... Ja abas šūnas pilnīgi nodalās viena no otras, tad jaunie īpatņi turpina vienšūnas dzīvi..
3.Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties3.
Piemēri..[mākslinieka] klusajās dabās priekšmetu kontūras asi nodalās no gaismas, formas pārejas uz telpiskām dimensijām spilgti kontrastē.
Avoti: 5. sējums