nočinkstēt
nočinkstēt -činkstu, -činksti, -činkst, pag. -činkstēju
1.intrans. Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu).
PiemēriBērns nočinkstēja visu pēcpusdienu.
2.trans.; sar. Gaužaties, žēlojoties noteikt, pateikt. Žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
PiemēriBērns kaut ko nočinkst.
Avoti: 5. sējums