Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nočiepstēt
nočiepstēt -čiepstu, -čiepsti, -čiepst, pag. -čiepstēju; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
PiemēriCālis nečiepstēja.
1.1.trans.; pārn. Smalkā balsī noteikt, pateikt.
PiemēriNosarkusi.. viņa tomēr nečiepstēja it skani un moži: «Ei, meitenes! Kas tur pavisam? Metam drēbes nost..! Strādāsim tā, kā parasti strādājam.»
Avoti: 5. sējums