Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nočīkstēt
nočīkstēt -čīkstu, -čīksti, -čīkst, pag. -čīkstēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
PiemēriAtvērdamās un pēc tam aizvērdamās nočīkstēja durvis, tad viss apklusa.
2.trans.; sar. Nočinkstēt2.
PiemēriMeita neapmierināta kaut ko nočīkstēja un lēni aizgāja.
3.intrans.; sar. Nočinkstēt1.
Avoti: 5. sējums