muļķot
muļķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
PiemēriPa mājām, mangodams dāvanas un muļķodams lētticīgos, staigā priesteris Lampons.
- Pa mājām, mangodams dāvanas un muļķodams lētticīgos, staigā priesteris Lampons.
- ..tādi, kas neprata vai nevēlējās saprast [kroplā] zēna traģisko stāvokli.., nosaukāja rupjiem, nievājošiem vārdiem, izdomāja visādas palamas, muļķoja un kaitināja.
Avoti: 5. sējums