Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
muļķisks
muļķisks -ais; s. -a, -ā; reti
muļķiski apst.
Muļķīgs1.
PiemēriAk, blēņas, kas viņam tik muļķiskas domas sacēla galvā? Kāpēc viņa prāti atkal un atkal piegriezās šai Minnai?
Avoti: 5. sējums