pieaurot
pieaurot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriZirgs bija notriekts putās. Un pats braucējs pieauroja visu Ozoleni..
- Zirgs bija notriekts putās. Un pats braucējs pieauroja visu Ozoleni..
- Vēja pieaurotā debess noslīdēja līdz viļņu galiem..
- pārn. Viņas.. klausījās negaisa pieaurotajā naktī aiz loga.
Avoti: 6-2. sējums