palaidējs
palaidējs -a, v.
palaidēja -as, s.
1.Darītājs → palaist.
2.v.; tehn. Ierīce, ietaise, iekārta (kā) iedarbināšanai.
PiemēriRūpnīca projektē un ražo elektrovilcienu un tramvaju elektrovilces iekārtas.., veļas mazgājamās mašīnas, magnētiskos palaide jūs un citas ierīces.
Avoti: 6-1. sējums