vairīties
vairīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
PiemēriVairīties no sitieniem.
1.1.Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu). Censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
PiemēriMērija: Jūs esat pirmais, kas no manis vairās, kas nenāk aicināts un aizbēg saukts.
1.2.Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
PiemēriHermanis vairījās pacelt acis, jo mātes skatiens viņā urbās kā svārpsts..
1.3.Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
Piemēri..Turaidas pagastskrīveris.. no ļaužu liekas iztapības un goda parādīšanas pat vairījās, kļuva īgns un dzēlīgs.
1.4.pārn. Nenākt (par miegu).
Piemēri..miegs vairījās, parasti tas bija uztraukuma brīžos..
2.Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams). Censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
PiemēriVairīties no dzīves sarežģījumiem.
2.1.Sargāties (no saslimšanas, nevēlamas, piemēram, karstuma, vēja, iedarbības).
PiemēriVairīties no saaukstēšanās.
3.Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
PiemēriVairīties no atbildes.
3.1.pārn. Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
PiemēriBūs atkal aizskrējis uz kādu Bērzciemu, Ilga mierina sevi, vairīdamās no šā rīta atmiņām.
Avoti: 8. sējums