vairodziņš
vairodziņš -a, v.
1.Dem. → vairogs.
2.Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
PiemēriGalvas virspusi [sila ķirzakai] sedz palieli vairodziņi.
3.bot. Vairogveida sūcējorgāns.
PiemēriDīglītim graudā ir vairogveida sūcējorgāns - vairodziņš.., kas ir pārveidota dīgļlapa. Vairodziņš.. dīgšanas laikā piegādā dīglim sēklā uzkrātās barības vielas.
4.bot. Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
PiemēriPumpuru kopā ar mizu sauc par vairodziņu.., vairodziņš jāņem ap 4 cm garš; tas nedrīkst būt īsāks par 2 cm.
Avoti: 8. sējums