Paplašinātā meklēšana
Meklējam vairīties.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (62):
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
- aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
- izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
- atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
- izbēgt Izvairīties (no kā).
- Pagriezt ceļu Izvairīties (no kā).
- izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.).
- glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
- Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
- Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
- Izsprukt no pēriena Izvairīties no pēriena.
- Mest (arī lekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
- Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
- klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
- Nerādīt (ne) acu (arī acis) Neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
- pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
- Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
- Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
- Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas). Izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- glābt Rīkoties, lai novērstu (kādam ko nevēlamu). Radīt iespēju izvairīties (no kā nevēlama).
- Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! Saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- izvairīgs Tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt.
- vairīgs Tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi).
- nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- neizbēgams Tāds, no kura nevar izvairīties. Tāds, ko nevar neievērot.
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu.
- atvēcināties Vēcinoties atvairīties.
- izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
- izmanīties Veikli izvairīties.
- nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
vairīties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV