glābties
glābties glābjos, glābies, glābjas, pag. glābos
1.Refl. → glābt1.
Piemēri..zemnieks ar savu ģimeni un iedzīvi [kara laikā] bija spiests glābties plašo Kurzemes mežu biezokņos..
2.Refl. → glābt3.
PiemēriGlābties no nelaimes.
2.1.Patverties (no kā nevēlama).
PiemēriGlābties no lietus.
2.2.Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
Piemēri«Aiziešu projām! Te jau mājā nevar glābties... no rīta līdz vakaram morāle..»
Avoti: 3. sējums