glābt
glābt glābju, glāb, glābj, pag. glābu; trans.
1.Rīkoties, lai novērstu (kāda) bojāeju. Sargāt (kādu) no bojāejas.
PiemēriGlābt slīkstošo.
- Glābt slīkstošo.
- Glābt slimo bērnu.
- Ievainotais nav vairs glābjams.
- Albīnam bija kaut kas sadragāts. Katrs pieskāriens dzēla kā uguns, un Silis saprata, ka viņam nav lemts glābt dēlu.
- Ļoti daudz aukstuma joslā iekļuvušu putnu iet bojā, bet, ja cilvēks parūpējas par tiem, vismaz daļu ir iespējams glābt.
- «Palīdziet glābt viņa dzīvību,» Gārša vienkārši teica.
Stabili vārdu savienojumiGlābt dzīvību.
- Glābt dzīvību — Panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
1.1.Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
PiemēriĀrsti mēģināja glābt roku. Ievainotajam iztīrīja sarautos muskuļus, izņēma kaulu šķembas..
- Ārsti mēģināja glābt roku. Ievainotajam iztīrīja sarautos muskuļus, izņēma kaulu šķembas..
2.Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
PiemēriMājas gāžas kopā tās vispirms jāsteidz glābt.
- Mājas gāžas kopā tās vispirms jāsteidz glābt.
- «To es saprotu..» franču kapteinis atbild. «Bet mans kuģis? Kas jūs pamudināja glābt arī to?» Klāvs parausta plecus. «Kā!.. Ja kuģi var izglābt, tad jāglābj.»
- ..uguns bija ierobežota, sils glābts.
3.Rīkoties, lai sargātu (no posta, nelaimes u. tml.).
PiemēriGlābt dzimteni.
- Glābt dzimteni.
- Glābt no verdzības.
- Mūžam vairs nesmaržos ievas. Ja neglābšu tautu, brāļus no gūsta..
- Padomju vara.. atbrīvoja Čukču pussalas tautas.., glāba no izmiršanas.
3.1.Rīkoties, lai novērstu (kādam ko nevēlamu). Radīt iespēju izvairīties (no kā nevēlama).
PiemēriGlābt no rājiena.
- Glābt no rājiena.
- Nē, tāds audzinātājs viņiem vēl nav bijis! Puikas ļoti labi saprata, ka, glābdams viņus, Zemītis pats nu ir iekļuvis pamatīgās nepatikšanās.
- Šajā naktī Tija pirmo reizi iedomājās par bērnu. Mazu, mazu bērniņu. Vai tas nevarētu glābt? Pasargāt no vientulības?
3.2.Rīkoties, lai saglabātu (godu, slavu u. tml.), izvairītos (no negoda, neslavas u. tml.).
PiemēriGlābt savu labo vārdu.
- Glābt savu labo vārdu.
- Labi, ka vēl ir viena [tikumīga] meita pasaulē, kas glābj pagasta godu.
3.3.pārn. Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
Piemēri«Tie mūs no lietus neglābs,» Ģirts lūkojās bērzos.
- «Tie mūs no lietus neglābs,» Ģirts lūkojās bērzos.
Stabili vārdu savienojumiGlābt dvēseli rel. Glābt savu ādu. Glābt situāciju.
- Glābt dvēseli rel — Pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkāpa dzīvē.
- Glābt savu ādu — Rīkoties, domājot tikai par sevi.
- Glābt situāciju — Rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
Avoti: 3. sējums