Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
glabātava
glabātava -as, s.
Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1).
PiemēriAugļu glabātava.
  • Augļu glabātava.
  • Nodot saiņus rokas bagāžas glabātavā.
  • Pēc graudu izkaltēšanas tos novieto graudu glabātavās..
  • Saknes ievāc septembrī un oktobrī. Apbērtas ar zemi, tās var uzglabāt pagrabos un speciālās dārzeņu glabātavās.
  • Pa tam kungs taisās noglabāt ieņemto naudu. Saskaita un nes ābeļu dārzā, kur zem akmens viņa naudas glabātava.
Avoti: 3. sējums