glabāt
glabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Turēt (ko kur) novietotu, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
PiemēriGlabāt visus dokumentus seifā.
Stabili vārdu savienojumiGlabāt atmiņā.
1.1.Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. iml.
PiemēriZivis nevar glabāt līdz rītam.
1.2.Saudzīgi lietot.
PiemēriBērns glabā rotaļlietas.
1.3.Slēpt (ķermeņa daļas).
Piemēri..mazās rociņas gaiņājas un glabā vēderiņu. Bet Trīne neatlaižas: ņam! ņam! ņam! un galva noliecas uz Kārlēna punčeli [vēderiņu]..
1.4.Neizpaust. Slēpt (sevī).
Piemēri..un tomēr nevarēja būt drošs, ka viņš noslēpumu glabās.
Stabili vārdu savienojumiGlabāt (arī turēt) (sveci) zem pūra.
1.5.Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) — par seju, acīm.
PiemēriViņa seja ar šauro zodu un plato, izliekto pieri šķita glabājam sevī kaut ko brīnišķīgu, labsirdīgu.
2.parasti 3. pers. Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) — par parādībām dabā.
PiemēriMilzīgu mūsu planētas teritoriju aizņem jūras un okeāni, kas savās dzīlēs glabā neaprēķināmas bagātības.
2.1.Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
Piemēri..akmens pēc rieta vēl siltumu glabā..
3.Apbedīt.
Piemēri«Tagad [kara laikā] mēs, vecie, tik bieži glabājam jaunos...»
Stabili vārdu savienojumi
3.1.intrans.
PiemēriŠī kapsēta bija vēl jauna. Tikai pirms divdesmit gadiem te sākts glabāt.
4.novec. Auklēt.
PiemēriTaisni šī mazā brēkuļa dēļ Annai visbiežāk gadījās dzirdēt no krustmātes paskarbu vārdu. Krustmāte mazo ļoti mīļoja, un laikam viņai aizvienam [aizvien] likās, ka to par maz glabā...
4.1.Sargāt un barot (mazuļus) — par dzīvnieku.
PiemēriAita glabājot jēru.
5.novec. Sargāt (godu, slavu u. tml.).
PiemēriAi godīga mātes meita, Glabā savu augumiņu! - Ai godīgs tēva dēls, Palīdz pats saglabāt!
Stabili vārdu savienojumiGlabāt (arī sargāt) kā acuraugu. Glabāt (savā) sirdī. Glabāt kā aci (pierē).
Avoti: 3. sējums