Paplašinātā meklēšana
Meklējam glabāt.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- Glabāt (arī sargāt) kā acuraugu
- Glabāt (arī turēt) (sveci) zem pūra
- Glabāt (savā) sirdī
- Glabāt (savā) sirdī
- Glabāt atmiņā
- Glabāt kā aci (pierē)
- Glabāt kā aci pierē
- Glabāt kā aci pierē
- Sargāt (arī glabāt) kā acuraugu
- Sargāt (arī glabāt) kā acuraugu
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra
- Turēt (arī glabāt) slepenībā
- Turēt (arī glabāt) slepenībā (arī slepeni, noslēpumā)
- Turēt (arī glabāt) sveci zem pūra
- Turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu
Atrasts skaidrojumos (237):
- saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
- apguldīt Apbedīt, apglabāt.
- guldināt Apbedīt, apglabāt.
- guldīt Apbedīt, apglabāt.
- Guldīt zemes klēpī Apbedīt, apglabāt.
- Guldīt zemes klēpī Apbedīt, apglabāt.
- Atdot zemei (arī zemes klēpim) Apbedīt, apglabāt.
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
- rakt Apglabāt, apbedīt.
- Pabāzt zem (arī apakš) zemes Apglabāt.
- Pabāzt zem (arī apakš) zemes Apglabāt.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
- aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
- pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā. Arī iegaumēt.
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- rezervēt Atstāt, glabāt (kādam ko) rezervē (1).
- atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
- Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- nogulēt Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
- Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
- Gulēt mūža miegā (arī mūža miegu) Būt apbedītam, apglabātam.
- Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
- Gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
- gulēt Būt apglabātam (kapā).
- Gulēt zem (zaļām) velēnām Būt apglabātam (kapos).
- Gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām Būt apglabātam (kapos).
- Gulēt (arī būt) zem zaļām velēnām Būt apglabātam (kapos).
- atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
- turēties Būt kādu laiku krājumā. Tikt saglabātam (par kā kopumu).
- Būt zem zemes (retāk zemēm) Būt mirušam un apglabātam.
- Turēties (arī būt) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
- Būt (arī turēties) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Slēpt.
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
- mantnīca Dārgumu glabātava.
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
- minēt Ierakstīt, atzīmēt (kur), lai saglabātu.
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- izglabāties Ilgāku laiku glabāt (ko).
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā (par psihisku stāvokli).
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- ievērot Izpildīt (kādus nosacījumus), lai saglabātu (piemēram, noteiktus politiskos apstākļus).
- iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
- tara Izstrādājums, ko izmanto preču iesaiņošanai (lai šo preci glabātu, transportētu).
- apcirknis Krātuve, glabātava.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
- (No)turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- Turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- iegriezties Ļoti labi saglabāties (atmiņā).
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas. Arī pataupīt (1).
- paglabāties Neilgu laiku glabāties.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus). Nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.). Nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
- palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
- ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo. Būt kūtram, neaktīvam.
- aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus).
- aizmirst Nesaglabāt atmiņā (priekšstatu par cilvēkiem, priekšmetiem, notikumiem).
- Pazaudēt sevi Nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi).
- nolikt Noglabāt, lai pataupītu (parasti kādam nolūkam).
- paglabāt Noglabāt, paslēpt.
- atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
- nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Noslēpt (1).
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
- Iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
- Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
- Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
- Iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) Nomirt un tikt apglabātam.
- nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
- Iekāpt galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- Ieiet galvā reti Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- Ieiet galvā reti Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- Iekāpt galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- Iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
- iegult Nonākt un saglabāties (apziņā).
- iegulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
- nogulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
- norakt Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē.
- nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
- balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- Diētiskās olas Olas, kas pēc izdēšanas ir glabātas ne ilgāk par piecām dienām.
- iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
- Uzturēt pie dzīvības Palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- Uzturēt pie dzīvības Palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- zaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to).
- pazaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to).
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
- aizķerties Palikt, saglabāties.
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
- konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī.
- iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
- Pozitīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
- aprakt Paslēpt, paglabāt, ierokot (kur).
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.). Būt izturīgam pret kādu iedarbību.
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
- atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu).
- piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā.
- suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā. Piemiņlieta.
- skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
- Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- iegult Rasties un saglabāties (par jūtām). Izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām). Izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- saglabāties Refl. --> saglabāt (1). Tikt saglabātam.
- saglabāties Refl. --> saglabāt (2). Tikt saglabātam.
- uzturēties Refl. --> uzturēt (2), tikt uzturētam. Uzglabāties (1).
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- glābt Rīkoties, lai saglabātu (godu, slavu u. tml.), izvairītos (no negoda, neslavas u. tml.).
- glābt Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
- Glabāt kā aci (pierē) Rūpīgi glabāt, arī saudzēt.
- Glabāt kā aci pierē Rūpīgi glabāt, arī saudzēt.
- pieglabāt Rūpīgi, labi glabāt.
- izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti). Iznest (3).
- paturēt Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā).
- paturēt Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties.
- iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes).
- Paturēt sirdī Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu attieksmi (pret kādu).
- Paturēt sirdī Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
- Turēt sirdī Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
- paturēt Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku.
- atcerēties Saglabāt atmiņā, ievērot.
- Palikt dzīvam Saglabāt dzīvību. Netikt iznīcinātam, saglabāties.
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
- ietaupīt Saglabāt, lieki neiztērēt (enerģiju, darbu u. tml.).
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
- aizturēt Saglabāt, paturēt (kādā vietā). Sekmēt (kā) saglabāšanos (kur).
- paglabāt Saglabāt.
- uzglabāties Saglabāties (1).
- nonākt Saglabāties (līdz kādam laikposmam).
- sastingt Saglabāties (parasti sejā, acīs) pēc nāves (par pirmsnāves pārdzīvojuma izpausmi).
- Palikt atmiņā (arī prātā) Saglabāties, arī iespiesties atmiņā.
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju).
- stāvēt Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu.
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
- patverties Saglabāties.
- Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
- Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
- šamanis Samanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- Dzīvības spēja Sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli. Dīgšanas potence.
- Dzīvības spēja Sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli. Dīgšanas potence.
- videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai un reproducēšanai magnētiskajos glabātājos (lentēs, diskos u. c.).
- Dzirdes atmiņa Spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
- dzīvotspēja Spēja saglabāt bioloģisko aktivitāti (sēklām).
- Dzirdes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar dzirdi.
- Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
- saglabātība Stāvoklis, kad (kas) liek saglabāts (2).
- saglabātība Stāvoklis, kad (kas) tiek saglabāts (1).
- Mūža dusa Stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts.
- konspirācija Stingras slepenības un īpašas politiskas disciplīnas ievērošana (parasti nelegālā vai puslegālā organizācijā). Sistēma un metodes, kā (parasti nelegālai vai puslegālai organizācijai) saglabāt slepenībā savu darbību, materiālus, dalībniekus, sakarus, novērst policijas uzmanību.
- Augstu turēt (kā) karogu Svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu. Svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to sava darbībā.
- Augstu turēt (kā) karogu Svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu. Svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to savā darbībā.
- Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātājselekcija.
- Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešaputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātā selekcija.
- Aiz septiņām (arī deviņām) atslēgām (arī zieģeļiem novec.) Tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt. Lielā slepenībā (glabāt).
- Aiz trejdeviņām (arī deviņām, septiņām) atslēgām (arī zieģeļiem novec.) Tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt. Lielā slepenībā (glabāt).
- Aiz septiņiem (arī deviņiem, trejdeviņiem) zieģeļiem Tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt. Lielā slepenībā (glabāt).
- Svaigā veidā Tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- Aiz deviņām atslēgām Tā, ka citi nevar piekļūt (piemēram, glabāt, turēt).
- piemiņa Tā, lai atcerētos (ko). Tā, lai saglabātu atmiņā (ko), lai būtu uzskatāms priekšstats (par ko bijušu).
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- pajauns Tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir samērā labi saglabāts.
- vēsturisks Tāds, kas ir pagātnes liecinieks, pagātnes vērtību glabātājs.
- silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
- neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj saglabāt bioloģisko aktivitāti (par sēklām).
- konservatīvs Tāds, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu (par cilvēku). Tāds, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- rezerve Tāds, kas tiek saglabāts, uzkrāts izmantošanai noteiktas vajadzības gadījumā. Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts. Tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu. Saglabāt.
- pataupīt Taupot neizmantot, saglabāt (piemēram, fiziskos spēkus).
- sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti kulta piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
- variācija Tēmas pārveidojums, kurā saglabāts saistījums ar tās galvenajiem elementiem.
- noziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi).
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
- konservatīvisms Tieksme uz ko novecojušu, cenšanās saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Naidīgums pret jauno, progresīvo.
- Pagult zem (zaļām) velēnām Tikt apglabātam (kapos).
- sagult Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
- gulties Tikt apglabātam.
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- nostāvēties Tikt uzglabātam īpašos apstākļos, līdz iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- aizķerties Tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.).
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- paturēt Uzglabāt (pie sevis) kādu laiku. Paņemt (sev) uz kādu laiku.
- stāvēt Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
- glabāties Uzglabāties.
- piemirst Vāji saglabāt atmiņā.
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piemēram, celtnē, iekārtā, lencē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, parasti, lai (to) uzglabātu, transportētu. Arī tvertne.
- depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas.
- mantnīca Vieta, telpa, kur kas tiek sakopots, krāts, glabāts.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- Zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
glabāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV