pieminēt
pieminēt -minu, -mini, -min, pag. -minēju
1.trans. Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē.
PiemēriEs paskatījos uz runātājiem, kad dzirdēju pieminam manu vārdu..
- Es paskatījos uz runātājiem, kad dzirdēju pieminam manu vārdu..
- Uz Vidagu un Toru, kas varonīgi atsakās no savas mīlestības, jau norādījām. Te vēl īpaši pieminams Kaspars.
1.1.Izklāstīt (ko), pateikt vai uzrakstīt (par ko).
Piemēri«Lienu pieminot, nevar Annužu aizmirst - viņu abēju liktenis ir cieti savienots.»
- «Lienu pieminot, nevar Annužu aizmirst - viņu abēju liktenis ir cieti savienots.»
- Vēsturiskos dokumentos Dundaga esot pieminēta jau 13. gadu simtenī.
- Katrreiz sēžoties pie galda, māte nopūzdamās pieminēja, nez kur nu tēvs ēdot pusdienu vai vakariņas..
2.intrans. Atgādināt (kādam par ko).
Piemēri«Zanda, mīļa, paliec! Es nekad tev par Kasparu nepieminēšu. ..Nevienu pašu reizi...»
- «Zanda, mīļa, paliec! Es nekad tev par Kasparu nepieminēšu. ..Nevienu pašu reizi...»
2.1.trans. Atcerēties, saglabāt atmiņā. Arī iegaumēt.
Piemēri«Mēs ilgi bijām kopā. Piemini mani ar labu. Es gan reizēm klaigāju, bet. ..»
- «Mēs ilgi bijām kopā. Piemini mani ar labu. Es gan reizēm klaigāju, bet. ..»
- «Tu, Gēna, esi labs cilvēks, ja nepiemini vecus rēķinus.»
- Pats starp brīnumiem tu esi brīnums, Pats tu esi viens no viņiem, piemini!
Avoti: 6-2. sējums