iedzimt
iedzimt -dzimstu, -dzimsti, -dzimst, pag. -dzimu; intrans.
1.parasti 3. pers. Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) – par organisma īpašībām.
Piemēri..ja kāds no vecākiem slimo ar iegūtu sirds vārstuļu kaiti.., tad tas nozīmē, ka tā varētu tieši iedzimt pēcnācējos.
- ..ja kāds no vecākiem slimo ar iegūtu sirds vārstuļu kaiti.., tad tas nozīmē, ka tā varētu tieši iedzimt pēcnācējos.
- Govju spēja dot treknāku pienu iedzimst stiprāk par citām īpašībām.
- Antonovkas sēklaudžiem no mātesauga labi iedzimst salizturība.
2.parasti saliktajos laikos Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības.
Piemēri..puisis bijis savā tēvā iedzimis.
- ..puisis bijis savā tēvā iedzimis.
- Mēs bijām iedzimusi mūsu mātē.
- «Būs liels dziedātājs,» vērtēja mana māte, iedomādamās, ka esmu «iedzimis» muzikālajos Kiršfeldos.
Avoti: 3. sējums