nobēdzināt
nobēdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Noslēpt (1).
PiemēriNez kur kundze šo māla krūzi ir nobēdzinājusi. Aiz vecās, majestātiskās bufetes stikliem tā nav redzama.
- Nez kur kundze šo māla krūzi ir nobēdzinājusi. Aiz vecās, majestātiskās bufetes stikliem tā nav redzama.
- Mana krustmāte no Augškurzemes kādreiz atved pašceptu maizi, tad es to nobēdzinu un nedodu nevienam..
- Kad hitlerieši aiziedami gribēja izlaupīt fabriku, viņš.. mašīnas nobēdzināja.
Avoti: 5. sējums