piemiņa
piemiņa -as, s.; parasti vsk.
1.Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
PiemēriPiemiņu var atstāt labu vai arī ļaunu. Kas atstājis labu piemiņu, to ilgi daudzina ļaudis..
1.1.Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
PiemēriPaturēt draugu mīļā piemiņā.
Stabili vārdu savienojumiGaiša piemiņa.
1.2.dat.: piemiņai, arī savienojumā «par piemiņu», apst. nozīmē Tā, lai atcerētos (ko). Tā, lai saglabātu atmiņā (ko), lai būtu uzskatāms priekšstats (par ko bijušu).
PiemēriPadomju Latvijas mežos ir daudz lielu, krāšņu koku, kurus lietderīgi atstāt veco mežaudžu piemiņai.
2.ģen.: piemiņas, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar (miruša cilvēka, pagātnes fakta) pieminēšanu un godināšanu.
PiemēriRevolūcijas upuru piemiņas vakars.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar pagātnes faktu, tāds, kas atgādina kādu pagātnes faktu.
Piemēri..Rīgā ir arī visvairāk piemiņas vietu, ar kurām saistās atmiņas par darbaļaužu revolucionārajām cīņām.
2.2.Tāds, kas ir darināts miruša cilvēka, pagātnes Sakta atcerei.
PiemēriPiemiņas medaļa.
3.Priekšmets, kas ir saistīts ar mirušu cilvēku, kādu pagātnes faktu un izraisa cieņas pilnu attieksmi pret to.
PiemēriŠī grāmata ir piemiņa no mana tēva.
Avoti: 6-2. sējums