saglabātība
saglabātība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (kas) tiek saglabāts (1).
PiemēriNoguldījumu noslēpumu, saglabātību un izsniegšanu pēc noguldītāja pirmā pieprasījuma garantē valsts.
2.Stāvoklis, kad (kas) liek saglabāts (2).
Piemēri..ēkas uzmērīšanas laikā.. telpas atradās vēl relatīvi labā saglabātības pakāpē..
Avoti: 7-1. sējums