dzīvs
dzīvs -ais; s. -a, -ā
dzīvi (3) apst.
1.Tāds, kas dzīvo (1) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriDzīva būtne.
- Dzīva būtne.
- Medicīnā taču ir tā: mēs glābjam slimnieku, kamēr tas vēl dzīvs, mēs ārstējam un operējam, mironi taču nemēģinām uzmodināt..
- Pirmajā brīdī, kad uzzināju, ka Arturs dzīvs, man uzplūda tik daudz atmiņu.
Stabili vārdu savienojumiDzīvais inventārs. Dzīvam ādu plēst nost.
- Dzīvais inventārs — Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- Dzīvam ādu plēst nost idioma — sar. Nežēlīgi izmantot.
- Dzīvam zemē (arī kapā) jālien idioma — sar. Saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
- Dzīvs mironis idioma — sar. Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku. Saka par galīgi inertu cilvēku.
- Dzīvs zemē neielīdīsi idioma — sar. Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
- Dzīvu apēst (arī aprīt) idioma — sar. Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Dzīvu aprakt idioma — sar. Izturēties necilvēcīgi pret kādu.
- Kāda dzīva dvēsele, retāk kāda dvēsele idioma — novec. Kāds cilvēks.
- Neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele idioma — novec. Neviens cilvēks.
- Vienīgā dzīvā dvēsele idioma — novec. Vienīgais cilvēks.
1.1.Par augiem vai to daļām.
PiemēriKamēr augs ir dzīvs, saknes un stumbrs aug arvien lielāki un palielinās lapu skaits.
- Kamēr augs ir dzīvs, saknes un stumbrs aug arvien lielāki un palielinās lapu skaits.
- Pirms dažiem mēnešiem šī lapa vēl slēpās poda melnajā zemē un apkārtējā gaisā - oglekļa, slāpekļa, skābekļa, dzelzs un citi atomi. Tad notika dabas brīnums - atomi izveidoja dzīvu lapu.
Stabili vārdu savienojumiDzīvs zieds.
- Dzīvs zieds — Dabisks zieds. Pretstats: mākslīgs zieds.
1.2.Par organismiem vai to sastāvdaļām, daļām.
PiemēriDzīva šūna.
- Dzīva šūna.
- Dzīvi audi.
- Dzīvs zobs.
- Vielmaiņa un vairošanās ir dzīvu sistēmu visraksturīgākās īpašības.
2.lietv. nozīmē: dzīvais, -ā, v.; dzīvā, -ās, s. Tas, kas dzīvo (1). Pretstats: mirušais.
PiemēriDzīvie un mirušie.
- Dzīvie un mirušie.
Stabili vārdu savienojumiAtrasties starp dzīvajiem.
- Atrasties starp dzīvajiem — Būt vēl dzīvam.
3.Tāds, kas aktīvi reaģē (uz apkārtnes ierosām). Mundrs, možs, dzīvespriecīgs.
PiemēriSkārbis bija maza, sīka auguma, ļoti dzīvs un runātnīgs..
- Skārbis bija maza, sīka auguma, ļoti dzīvs un runātnīgs..
- Siltumā un pie kārtīga ēdiena viņš [zēns] kļuva dzīvāks un jautrāks.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDzīvas acis.
- Dzīvas acis.
- Dzīva sejas izteiksme.
- Pēteris kļuva runīgāks, gāja dzīvāku soli.
4.Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi). Tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
PiemēriDzīva kustība uz ielām.
- Dzīva kustība uz ielām.
- Dzīva satiksme.
- Dzīva šoseja.
- Tuvāk pilsētai ceļš kļuva dzīvāks. Brauca tirdzinieki ar siena vezumiem un āboliem.
4.1.Raits (par norisi, darbību).
PiemēriDzīvas sarunas.
- Dzīvas sarunas.
- Dzīva izrāde.
- Dzīva diskusija notika Arodbiedrību nama Kolonnu zālē, kur bija sapulcējušies starptautisko tiesību speciālisti.
- Ap vilcienu bija dzīva kņada. Atbraucēji gandrīz visi bija kareivji..
4.2.Intensīvs, spēcīgs (par psihiskām norisēm).
PiemēriDzīva iztēle.
- Dzīva iztēle.
- Dzīva fantāzija.
- Dzīva interese.
5.Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu).
PiemēriDzīva glezna.
- Dzīva glezna.
- Ilustrācijas kopā ar paskaidrojošo tekstu [grāmatā] ir ļoti dzīvas.
5.1.Tāds, kas līdzīgs īstenībai, tāds, kas spēcīgi ietekmē (par tēliem, ko rada psihiskas norises).
PiemēriDzīvas atmiņas.
- Dzīvas atmiņas.
- Šis bij viens no tiem briesmīgajiem sapņiem, kuri tik dzīvi un skaidri kā pati dzīve.
6.Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts, neskarts.
Piemēri..nez vai jel mājas vairs būs dzīvas.
- ..nez vai jel mājas vairs būs dzīvas.
6.1.Neiztērēts (parasti par naudu, materiālām vērtībām).
PiemēriPērnējā gada alga man [kalpam] vēl tāpat dzīva..
- Pērnējā gada alga man [kalpam] vēl tāpat dzīva..
6.2.Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
PiemēriGadi ir aizgājuši, bet senā sajūta vēl vienmēr dzīva.
- Gadi ir aizgājuši, bet senā sajūta vēl vienmēr dzīva.
7.sar. Tāds, kā ir ļoti daudz bez piejaukuma.
PiemēriĒst dzīvus taukus.
- Ēst dzīvus taukus.
- ..pļaušana nebij un nebij viņa [Bramaņa] amats. Jau pēc desmit soļiem iešķēla kurmja raceklī [rakumā].. Kāda izkapts to varēja izturēt, kad dzīvi arumi jāpļauj.
- Lini maksāja ar katru gadu mazāk.. labību gāz kaut dzīvu cūkām priekšā..
- «..tu pats saproti - jāņem grāvrači, jāmaksā algas... visi mani plēš gabalos. Katrs cilvēks maksā dzīvu naudu.»
Stabili vārdu savienojumiDzīva (arī balta) nauda. Ēst dzīvu sāli.
- Dzīva (arī balta) nauda — Ļoti daudz naudas.
- Ēst dzīvu sāli — Ēst ļoti sāļu ēdienu.
Stabili vārdu savienojumiDzīva (arī staigājoša) enciklopēdija. Dzīvais darbs. Dzīvais vārds. Dzīvā (arī mutvārdu) avīze.
- Dzīva (arī staigājoša) enciklopēdija idioma — sar. Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- Dzīvais darbs — ekon. Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
- Dzīvais vārds — Runātais vārds.
- Dzīvā (arī mutvārdu) avīze — Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- Dzīvā daba — Dzīvnieku un augu kopums.
- Dzīvā krāsa — Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
- Dzīvā valoda — Valoda, kurā attiecīgajā laikmetā runā cilvēku grupa.
- Ne dzīvs, ne miris idioma — Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
Avoti: 2. sējums