dzīvotspēks
dzīvotspēks -a, v.; parasti vsk.
1.Spēja dzīvot, eksistēt (parasti par cilvēkiem).
PiemēriViņas [Aijas] svaigums, viņas mierīgā, pašapzinīgā izturēšanās pauda jauneklīgu dzīvotspēku.
- Viņas [Aijas] svaigums, viņas mierīgā, pašapzinīgā izturēšanās pauda jauneklīgu dzīvotspēku.
- Cauri uzvedumam vijas doma, ka pat visdrūmākajos vēstures posmos tauta nezaudē savu dzīvotspēku, vitalitāti un garīgo stiprumu.
1.1.pārn. Spēja pastāvēt (idejām, teorijām u. tml.).
PiemēriMarksistiskās mācības dzīvotspēks.
- Marksistiskās mācības dzīvotspēks.
Avoti: 2. sējums