dzīvotājs
dzīvotājs -a, v.
dzīvotāja -as, s.
1.Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot1.
Piemēri«Vakarā vairs nebūšu dzīvotāja, - pamāte solīja man kaklu noraut.»
Stabili vārdu savienojumiNav ne dzīvotājs, ne mirējs.
2.reti Iedzīvotājs. Iemītnieks.
PiemēriLīze sen nebija spērusi kāju Lielurijos. Arī tagad, kad tur atnāca jaunā dzīvotāja, viņa negāja ar to iepazīties.
Avoti: 2. sējums