dzīvnieciskums
dzīvnieciskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → dzīvniecisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIegribu dzīvnieciskums.
2.Vispārināta īpašība → dzīvniecisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStāstā.. autors rāda cilvēkus, kas gan dzīvo mūsdienās, bet kurus radījuši vecās pasaules vilku likumi. Viens vēl nav izaudzis līdz cilvēcīgumam, otrs - sastindzis plēsonīgā dzīvnieciskumā.
Avoti: 2. sējums