dzīvīgs
dzīvīgs -ais; s. -a, -ā
dzīvīgi apst.
1.Tāds, kas ir spējīgs dzīvot, pastāvēt (parasti par augiem). Tāds, kas ilgi saglabā spēju dzīvot (parasti par augiem).
PiemēriTā vien skaties, ka meža zāle, skostas un dzīvīgie aveņu dzinumi nenomāc mazo, adataino skaistulīti [jauno priedīti].
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriArī skābardes lapu košais, dzīvīgais zaļums reiz zūd, kad tam pieskaras rudens..
1.2.Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, možums (parasti par acīm, seju).
PiemēriValerijs turpretī it kā redzēja cauri istabas krēslai: savam vecumam pārāk sīko zēnu ar vaska krāsas matiem un dzīvīgajām acīm.
2.Tāds, kas saglabā savu nozīmīgumu, spēj pastāvēt (parasti par mākslas darbiem).
PiemēriKā jebkurš tautas vārda mākslas sacerējums, mīklas ir dzīvīgas ilgus gadu simteņus, daudzus laikmetus..
Avoti: 2. sējums