dzīvot
dzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriViņš zināja, ka pēdējais brīdis tuvojas, un viņam kļuva bezgala skumji. Aizmirsts kā nebijis viss pārciestais un vēl gaidāmais. Tikai dzīvot vēl, kaut stundu, kaut pāris acumirkļu!
1.1.Par augiem vai to daļām.
Piemēri..vairums zemāko augu attīstījušies un dzīvo ūdenī vai augsnē, kur dzīves, apstākļi ir ļoti vienveidīgi, nemainīgi.
1.2.pārn. Eksistēt (par neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
Piemēri..metāls dzīvo interesantu, aizraujošu dzīvi. Rit laiks, un metāls nogurst, noveco, dažreiz pat «slimo».
2.Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
PiemēriDzīvot turīgi.
Stabili vārdu savienojumi(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim.
3.Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
PiemēriPriedes Jānis dzīvoja turpat, otrajā stāvā, mazā bēniņu istabā.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot uz akmeņiem.
3.1.Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
PiemēriEzis dzīvo galvenokārt vecos parkos un dārzos, mežmalās, krūmājos, lapu koku mežos.
3.2.Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPēcpusdienu, ja laiks labs, ..vecāmāte ar mazo dzīvoja pa dārzu.
4.parasti 3. pers. Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
PiemēriUn dzīvos, ziedēs un ar savām saknēm dziļi ieies dzīvē tikai tāda māksla, kas savu aicinājumu redz kalpošanā lielajai vēstures veidotājai - tautai.
5.Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
PiemēriKaimiņi dzīvo saticīgi.
5.1.sar. Būt intīmās attiecībās.
PiemēriTēvs brauc lepnus zirgus, dzer pa krogiem, spēlē kārtis un ar meitām dzīvo pa Klidziņu..
Stabili vārdu savienojumiDzīvo sveiks (arī sveika), arī dzīvo vesels (arī vesela)! Dzīvot līdzi. Lai dzīvo!
Avoti: 2. sējums