Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzīvot.
Atrasts vārdos (44):
- dzīvot:1
- apdzīvot:1
- iedzīvot:1
- izdzīvot:1
- nodzīvot:1
- padzīvot:1
- sadzīvot:1
- uzdzīvot:1
- dzīvotājs:1
- dzīvoties:1
- aizdzīvot:1
- pārdzīvot:1
- piedzīvot:1
- apdzīvots:1
- iedzīvots:1
- dzīvotgriba:1
- dzīvotspēja:1
- dzīvotspēks:1
- apdzīvotājs:1
- apdzīvotība:1
- apdzīvoties:1
- atdzīvoties:1
- iedzīvotāji:1
- iedzīvoties:1
- izdzīvoties:1
- neapdzīvots:1
- nodzīvoties:1
- padzīvoties:1
- sadzīvoties:1
- uzdzīvotājs:1
- dzīvotprieks:1
- mazapdzīvots:1
- nepiedzīvots:1
- pārapdzīvots:1
- piedzīvotājs:1
- dzīvotspējīgs:1
- līdzdzīvotājs:1
- dzīvotpriecīgs:1
- pārapdzīvotība:1
- līdziedzīvotājs:1
- pirmiedzīvotāji:1
- civiliedzīvotāji:1
- pamatiedzīvotāji:1
- pilsētiedzīvotājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (46):
- (Dzīvot) kā azotē
- Dzīvot (arī būt, palikt) puisī
- Dzīvot (arī būt) (svešā) maizē
- Dzīvot (arī būt) svešā maizē
- Dzīvot (arī pārtikt) no svaiga (arī zila) gaisa
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības)
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa)
- Dzīvot (zili) zaļi
- Dzīvot ar savu galvu pareti
- Dzīvot dieva mierā
- Dzīvot dieva mierā
- Dzīvot fiktīvi
- Dzīvot kā mūkam
- Dzīvot labas dienas
- Dzīvot līdzi
- Dzīvot līdzi (savam) laikam
- Dzīvot līdzi (savam) laikam
- Dzīvot no rokas mutē
- Dzīvot no rokas mutē
- Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem
- Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem
- Dzīvot plaši
- Dzīvot plaši
- Dzīvot saules mūžu
- Dzīvot savā maizē
- Dzīvot uz akmeņiem
- Dzīvot uz akmeņiem
- Dzīvot uz parāda
- Dzīvot vienai dienai
- Dzīvot vienai dienai
- Dzīvot vienai dienai
- Dzīvot vienās bailēs
- Dzīvot vienās bailēs
- Dzīvot zaļi (arī zili zaļi)
- Dzīvot zili zaļi (arī zaļi)
- Dzīvot, arī pārtikt no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības)
- Kā (ar) aizsietām (arī aizvērtām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.)
- Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.)
- Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.)
- Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu)
- Palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos)
- Pārtikt (arī dzīvot) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa)
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla
- Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla
Atrasts skaidrojumos (779):
- (Dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē). Nodzīvot.
- izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
- suiti Alsungas novada iedzīvotāji.
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji.
- aizņemt Apdzīvot.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
- Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu lauku apvidu.
- miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- Mesties kopā Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
- izjust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas).
- sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
- Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
- Līdz sirds (arī dvēseles) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
- argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
- Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
- Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot (4).
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
- Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- malēnieši Attālas, nomaļas vietas iedzīvotāji.
- pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt).
- paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji.
- austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši.
- austrieši Austrijas pamatiedzīvotāji.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas PSR pamatiedzīvotāji.
- austrumnieki Austrumzemju iedzīvotāji.
- aziāti Āzijas pamatiedzīvotāji.
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
- beļģi Beļģijas pamatiedzīvotāji.
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa.
- bengāļi Bengālijas iedzīvotāji.
- bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
- bolīvieši Bolīvijas pamatiedzīvotāji.
- brazīlieši Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
- bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
- Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- eksistēt Būt dzīvam, dzīvot.
- dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
- snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
- Būt uz muguras Būt nodzīvotam (par laikposmu).
- Būt uz pleciem (arī plecos) Būt nodzīvotam (par laikposmu).
- paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
- uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
- pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
- ciemnieks Ciema, ciemata iedzīvotājs.
- ciematnieks Ciemata iedzīvotājs.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
- ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz cita rēķina.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
- citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
- Mierīgie iedzīvotāji Civiliedzīvotāji.
- Mierīgie iedzīvotāji Civiliedzīvotāji.
- čehoslovaki Čehoslovakijas pamatiedzīvotāji - čehi un slovaki.
- čīlieši Čīles pamatiedzīvotāji.
- dagestāņi Dagestānas APSR pamatiedzīvotāji.
- puspamests Daļēji neapdzīvots.
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
- pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
- piedzīvotājs Darītājs --> piedzīvot
- dārzeņkopība Dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā dārzkopības nozare.
- izredzēties Daudz pieredzēt, piedzīvot.
- dienvidslāvi Dienvidslāvijas pamatiedzīvotāji.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
- dienvidnieki Dienvidu zemju iedzīvotāji.
- apdzīvots Divd. --> apdzīvot, tāds, kur dzīvo cilvēki.
- dzīvojams Divd. --> dzīvot.
- padzīvojis Divd. --> padzīvot.
- piedzīvojis Divd. --> piedzīvot.
- antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
- dominikāņi Dominikas pamatiedzīvotāji.
- izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
- sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus. Arī uzdzīvot.
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
- jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Neviltots.
- īsts Dziļi izjusts, pārdzīvots.
- starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
- sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu). Piedzīvot (4).
- bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
- guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem. Arī dzīvot trūcīgi.
- Just līdzi Dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
- nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu). Sadzīvot (1).
- eiropieši Eiropas pamatiedzīvotāji.
- Pašdarbīgie iedzīvotāji Ekonomiski patstāvīgie iedzīvotāji.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- etiopieši Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām.
- Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
- filipīnieši Filipīnu salu pamatiedzīvotāji.
- Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
- Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
- flandrieši Flandrijas iedzīvotāji.
- dzimstība Gada laikā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
- mirstība Gada laikā mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
- grenlandieši Grenlandes iedzīvotāji.
- dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
- sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
- kahetieši Gruzīns - Kahetijas iedzīvotājs.
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas APSR pamatiedzīvotāji.
- baroties Gūt peļņu, iedzīvoties.
- gvinejieši Gvinejas pamatiedzīvotāji.
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- holandieši Ģermāņu tauta, Holandes pamatiedzīvotāji.
- havajieši Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji.
- māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
- pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
- Darbaspēka resursi Iedzīvotāji, kurus var izmantot ražošanas procesā.
- Darbaspēka resursi Iedzīvotāji, kurus var izmantot ražošanas procesā.
- iemītnieks Iedzīvotājs (dzīvoklī, celtnē).
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- dzīvotājs Iedzīvotājs. Iemītnieks.
- Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
- aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
- Iedzīvotāju mehāniskā kustība Iedzīvotāju migrācija.
- migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
- Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- Iedzīvotāju etniskais sastāvs Iedzīvotāju sastāvs pēc tautībām.
- Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
- Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
- Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
- Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
- apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
- Iejusties (arī ielīst) kāda ādā Iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
- iekļauties Iedzīvoties, iejusties. Iejūtoties dzīvot līdz! (kam).
- apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos). Iedzīvoties.
- Ielīst (arī iejusties) kāda ādā Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- Kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- (Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu. Apmesties.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- iemesties Iesākt dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot. Ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim). Nodzīvot (1).
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- Psiholoģiskais karš Imperiālistisko valstu pasākumu sistēma, kas vērsta pret citām valstīm ar mērķi iedragāt to iedzīvotāju morāli politisko un psihisko noskaņojumu.
- koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
- indieši Indijas republikas pamatiedzīvotāji.
- indonēzieši Indonēzijas republikas pamatiedzīvotāji.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
- Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
- irāņi Irānas iedzīvotāji.
- Dabūt just Izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
- palaist Izdot, nodzīvot (parasti visu naudu).
- ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- izbaudīt Izjust un pārdzīvot. Arī piedzīvot.
- Nest sirdī Izjust, pārdzīvot (sevi).
- nest Izjust, pārdzīvot (sevī).
- Izbaudīt līdz mielēm Izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- izdzīvot Izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
- pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
- rezervāts Izolēta teritorija, uz kuru piespiedu kārtā pārceļ dzīvot pamatiedzīvotājus (piemēram, indiāņus Amerikā).
- Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- pārciest Izslimot (slimību). Pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
- selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji.
- Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- atnācējs Jauns iemītnieks, iedzīvotājs.
- maori Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
- jūrmalnieks Jūrmalas (2) iedzīvotājs.
- reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- pamatnacionalitāte Kādas teritorijas pamatiedzīvotāju nacionalitāte.
- kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
- kanādieši Kanādas iedzīvotāji.
- geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
- krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
- kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
- formējums Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība.
- formācija Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība. Formējums.
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
- kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
- sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
- kaukāzieši Kaukāza republiku un autonomo apgabalu iedzīvotāji.
- lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas APSR un Azerbaidžānas PSR ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem.
- kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
- Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
- Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- atspirgt Kļūt zaļākam, atdzīvoties (par augiem).
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
- kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
- kolumbieši Kolumbijas pamatiedzīvotāji.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
- kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči.
- kurzemnieki Kurzemes pamatiedzīvotāji.
- tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
- Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
- īri Ķeltu tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
- Cepuri kuldams Labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
- latgalieši Latgales pamatiedzīvotāji.
- latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
- nevāca Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem.
- ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
- nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
- laucinieks Lauku iedzīvotājs.
- saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
- Lauku sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- libānieši Libānas pamatiedzīvotāji.
- lībieši Lībijas pamatiedzīvotāji.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
- masa Liels cilvēku kopums, skaits. Liels kopums, skaits (cilvēku). Plašas iedzīvotāju, darbaļaužu aprindas.
- nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu. Likt apmesties (kur) uz laiku.
- turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
- Kā pa kāzām Ļoti labi, ļoti pārticīgi (piemēram, dzīvot).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Mājas grāmata Mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.
- Mājas grāmata Mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.
- Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
- linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
- mauri Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), kuru valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu, grupas.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- miestinieks Miesta (1) iedzīvotājs.
- miestinieks Miesta (2) iedzīvotājs.
- Kauties ar badu Nabadzīgi, trūcīgi dzīvot.
- pamest Neapdzīvot vairs (parasti mājas).
- Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) Nekā neredzot, nepamanot (staigāt, dzīvot u. tml.).
- ciems Neliela apdzīvota vieta. Arī ciemats (2).
- ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos).
- pūslītis Neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
- (No)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
- Nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- Nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi tīkoties, dzīvot.
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Nomākt.
- nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- ārkārtīgs Neparasts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Ārkārtējs.
- nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
- aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
- piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
- slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
- nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji.
- padzīvot Nodzīvot (1).
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- pārlaist Nodzīvot (mūža posmu).
- noiet Nodzīvot (mūžu, tā daļu).
- novilkt Nodzīvot (mūžu), parasti ar grūtībām.
- nostaigāt Nodzīvot (parasti mūžu, tā daļu).
- nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
- Iziet caur dzīvi Nodzīvot dzīvi.
- pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
- novadīt Nodzīvot, aizvadīt (mūžu).
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem). Uzaugt.
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- neapdzīvots Nol. divd. --> apdzīvot.
- nepiedzīvojis Nol. divd. --> piedzīvot.
- nepiedzīvots Nol. divd. --> piedzīvot.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- Iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi. Sapīties savā runā, stāstījumā.
- ieraust Nopelnīt (naudu), iegūt (peļņu) ar nolūku iedzīvoties.
- aizmigt Norimt (par apdzīvotu vietu, māju naktī).
- Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
- Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
- Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
- aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
- pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
- saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
- iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas. Pārdzīvot, pārciest (ko).
- padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
- palaiskoties Padzīvot, pabūt bezdarbībā. Arī paslinkot.
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā). Arī iedzīvoties, iejusties.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
- vilkt Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot.
- paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
- Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
- mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
- pārapdzīvotība Pārāk liels iedzīvotāju blīvums (kādā vietā, teritorijā).
- paleokontakts Parasti savienojumā «paleokontakta hipotēze»: hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
- laisties Parasti savienojumā ar «prom», «projām»: doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- iesāpēties Parasti savienojumā ar «sirds»: īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot. Kļūt žēl.
- pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma.
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt).
- izciest Pārdzīvot (ar sāpēm, ciešanām saistītu norisi).
- just Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
- Izdzert (arī iztukšot) kausu (līdz dibenam.) Pārdzīvot (ko) pilnīgi.
- Ņemt pie sirds Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt galvā (retāk pierē) Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt pierē (biežāk galvā) Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt pie sirds Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- bīties Pārdzīvot bailes Baidīties.
- baidīties Pārdzīvot bailes.
- izbrīnīties Pārdzīvot izbrīnu.
- Izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- Iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri novec Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- Izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- Izdzert (iztukšot) rūgto biķeri Pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- iziet Pārdzīvot laika gaita (kādu fāzi, stāvokli).
- Dabūt sirmus matus Pārdzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
- Būt (smagi, arī bargi) piemeklētam Pārdzīvot lielu nelaimi.
- jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu. Paust sajūsmu.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī un ūdenī Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- Turēt naidu Pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- Turēt naidu Pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- sērot Pārdzīvot sēras.
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti.
- justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
- Dabūt trūkties (arī just) Pārdzīvot spējas izbailes.
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- Plīst (vai) pušu Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- Plīst (vai) pušu Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1).
- atrast Pārdzīvot, izjust.
- pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā). Aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
- Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- Izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- Just uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- Izbaudīt (arī just, izjust) uz savas ādas Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā). Arī ļoti pūlēties.
- novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- Izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu. Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
- atvākties Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi. _imperf._ Vākties šurp. Atnākt, ierasties.
- labi Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi).
- izmist Pārtikt un izdzīvot.
- Pārtikt (arī dzīvot) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Pārtikt, dzīvot ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml. Pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārsviesties Pārvietoties (uz citu vietu, piemēram, dzīvot, strādāt).
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem.
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- apgāde Pasākumu kopums (iedzīvotāju, organizāciju) materiālo vajadzību apmierināšanai.
- Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties.
- palaist Pavadīt (laiku), nodzīvot (laikposmu).
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- cenzs Periodiska (iedzīvotāju, rūpniecības uzņēmumu, ražošanas) uzskaite.
- misionārs Persona, kas darbojas, lai pievērstu ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
- aizsniegt Piedzīvot (zināmu vecumu).
- Ieskriet nelaimē Piedzīvot ko nepatīkamu.
- Ieskriet nelaimē Piedzīvot ko nepatīkamu.
- Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
- Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
- Būt smagi (arī bargi) piemeklētam Piedzīvot lielu nelaimi.
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu. Tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
- izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
- ciest Piedzīvot neveiksmi.
- (Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- Lauzt (arī nolauzt) kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- Lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- (No)lauzt sprandu (arī (no)lauzt kaklu sar.) Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- pazaudēt Piedzīvot zaudējumu (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
- pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
- avarēt Piedzīvot, ciest avāriju.
- Iesēsties peļķē Piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
- Iesēsties peļķē Piedzīvot, ciest neveiksmi. Nonākt strupceļā.
- izjust Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi).
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi). Izjust.
- pievilties Piedzīvot, pārdzīvot vilšanos.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- saņemt Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi. Iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu).
- ierast Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem). Arī iedzīvoties (1).
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- Izdeldēt no zemes virsas Pilnīgi iznīcināt (kādu apdzīvotu vietu).
- ārkārtējs Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts. Vēl nebijis, nepiedzīvots.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, acī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- namnieks Pilntiesīgs iedzīvotājs (viduslaiku pilsētā).
- mazpilsēta Pilsēta ar nelielu iedzīvotāju skaitu.
- Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
- lielpilsēta Pilsēta, kurā ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju.
- pilsētiedzīvotājs Pilsētas iedzīvotājs.
- pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
- ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
- lielceļš Plats, grantēts ceļš (satiksmei starp samērā lielām apdzīvotām vietām).
- polinēzieši Polinēzijas pirmiedzīvotāji.
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- mazumtirdzniecība Preču pārdošana iedzīvotājiem personīgā patēriņa vajadzībām.
- priekot Priecāties. Arī uzdzīvot.
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā).
- provincietis Provinces (1) iedzīvotājs.
- provinciālie Provinces (1) iedzīvotājs. Provincietis (1).
- prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
- puertorikāni Puertoriko pamatiedzīvotāji.
- Irāņu valodas Radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kuras runā Irānas, Afganistānas un dažu citu zemju iedzīvotāji.
- rajonnieks Rajona (2) iedzīvotājs. Arī lauka iedzīvotājs.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm, iedzīvotājiem.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem.
- ziemeļniecisks Raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
- uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- misionārisms Reliģiskas organizācijas darbība, kuras nolūks ir pievērst ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
- čehi Rietumslāvu tauta, daļa no Čehoslovakijas pamatiedzīvotājiem.
- poļi Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
- slovaki Rietumslāvu tauta, Slovakijas pamatiedzīvotāji.
- franči Romāņu tauta, Francijas pamatiedzīvotāji.
- itālieši Romāņu tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
- portugāļi Romāņu tauta, Portugāles pamatiedzīvotāji.
- rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
- romieši Romas pilsētas iedzīvotāji.
- sādžinieks Sādžas (1) iedzīvotājs.
- sādžinieks Sādžas (2) iedzīvotājs.
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
- komerciāls Saistīts ar tirdzniecību bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
- Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
- Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
- Kā nebijis Saka, ja kas ir pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- Kā nebijis Saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- (Pacietības) mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- Mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- sakši Saksijas iedzīvotāji.
- Tikt uz strīpas, arī tikt strīpā Sākt dzīvot, strādāt u. tml. vēlamā veidā.
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties. Arī iedzīvoties (1).
- Likties kopā Sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
- ieorientēties Sākt orientēties (kādos apstākļos, vietā). Iedzīvoties, iejusties.
- iemīlēt Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
- salinieks Salas iedzīvotājs.
- komanda Samērā neliela civiliedzīvotāju grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- asenizācija Sanitāro apstākļu uzlabošana (apdzīvotā vietā), sistemātiski aizvācot atkritumus, mēslus.
- izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu). Būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
- labi Saskaņā, saticībā (dzīvot), tā, ka ir labas savstarpējas attiecības (par cilvēku grupu).
- Pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laikposmu).
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu). Sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
- Pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu vecumu). Sasniegt, piedzīvot (noteiktu laikposmu).
- aizdzīvot Sasniegt zināmu mūža posmu, vecumu. Nodzīvot.
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.
- saudarābi Sauda Arābijas pamatiedzīvotāji.
- nobēdāt Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas.
- uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- asīrieši Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
- ēģiptieši Senās Ēģiptes pamatiedzīvotāji.
- feniķieši Senās Feniķijas iedzīvotāji.
- maķedonieši Senās Maķedonijas iedzīvotāji.
- romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
- trojieši Senās Trojas iedzīvotāji.
- jūdi Senebreji - senās Jūdu valsts iedzīvotāji.
- senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
- senitāļi Senie Itālijas iedzīvotāji (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
- kartāgieši Seno feniķiešu izceļotāju kolonizētās Kartāgas iedzīvotāji.
- sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
- skandināvi Skandināvijas valstu iedzīvotāji.
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ). Pārdzīvot bēdas.
- serbi Slāvu izcelsmes tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- horvāti Slāvu tauta, Horvātijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
- nelabi Smagi, grūti (dzīvot, darboties).
- krājkase Sociālistiskajās valstīs - kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
- nometinājums Soda veids - notiesātā izraidīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un viņa nometināšana noteiktā apvidū, arī aizliegums dzīvot noteiktā apvidū.
- peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem.
- heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
- dzīvotspēks Spēja dzīvot, eksistēt (parasti par cilvēkiem).
- izjūta Spēja emocionāli uztvert, izprast (kādu parādību, tās īpašības) un pārdzīvot.
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
- izdzīvot Spēt eksistēt, nodzīvot (kur), parasti, pārvarot kādas grūtības.
- izvilkt Spēt izdzīvot (laika posmu).
- izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes). Spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- traumatisms Statistisks rādītājs - noteiktā periodā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu. Arī traumu ieguve.
- sakautība Stāvoklis, kad ir piedzīvota sakāve (parasti politiskā cīņā).
- sudānieši Sudānas Iedzīvotāji.
- manifests Svinīgs (suverēnas valsts vadības) rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
- pagasts Šādas teritoriālas vienības iedzīvotāji.
- kazaks Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši.
- šejienietis Šejienes iedzīvotājs.
- jūdi Šo iedzīvotāju piederīgais.
- skiti Šo iedzīvotāju piederīgais.
- šveicieši Šveices pamatiedzīvotāji.
- laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt [1] (1). Tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
- anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bezskābekļa vidē vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide.
- mantkārīgs Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- sajūtīgs Tāds, kam piemīt spēja pārdzīvot emocijas, jūtas.
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus. Saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
- kaimiņš Tāds, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti par valsti, apdzīvotu vietu).
- kaimiņš Tāds, kas dzīvo blakus vai netālu (piemēram, par tautu, kādas teritorijas iedzīvotājiem).
- lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem. Tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
- mazpilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs mazpilsētu iedzīvotājiem. Tāds, kurā izpaužas mazpilsētu iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
- dzīvīgs Tāds, kas ir spējīgs dzīvot, pastāvēt (parasti par augiem). Tāds, kas ilgi saglabā spēju dzīvot (parasti par augiem).
- nedzīvs Tāds, kas ir zaudējis dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots. Nebijis. Arī ārkārtīgs.
- nedzīvs Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot. Tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- dzīvojams Tāds, kas noderīgs, izmantojams par mītni, mitekli. Tāds, kur var dzīvot.
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- emocionāls Tāds, kas spēj (parasti ātri, dziļi) pārdzīvot.
- pusparazītisks Tāds, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma (par parazītiem).
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku, tāds, kur ir maz pastāvīgu iedzīvotāju (parasti par vietu, teritoriju).
- iedzīvots Tāds, kur ir ilgi dzīvots, kur ir ierasts dzīvot (piemēram, par vietu).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
- pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku, tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi aizņemts, apdzīvots (piemēram, par telpu).
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piemēram, par celtni, telpu, platību). Neaizņemts. Neapdzīvots.
- neapdzīvots Tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
- taidzinieks Taigas iedzīvotājs.
- dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
- iemītnieks Tas, kas (kādā vietā, vidē) dzīvo, ir sastopams. Apdzīvotājs.
- kaimiņš Tas, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti valsts, apdzīvota vieta).
- pieredze Tas, kas ir bijis, noticis. Tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
- atspaids Tas, kas palīdz dzīvot. Palīdzība, atbalsts.
- taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību. Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
- armēņi Tauta - Armēnijas PSR pamatiedzīvotāji.
- ēģiptieši Tauta - Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji.
- kalmiki Tauta - Kalmikijas APSR pamatiedzīvotāji.
- kazahi Tauta - Kazahijās PSR pamatiedzīvotāji.
- komi Tauta - Komi APSR pamatiedzīvotāji.
- ņenci Tauta - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji.
- palestīnieši Tauta - Palestīnas arābu daļas pamatiedzīvotāji.
- abhāzi Tauta, Abhāzijas APSR pamatiedzīvotāji.
- adigejieši Tauta, Adigejas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
- afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
- albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
- azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžāņos PSR pamatiedzīvotāji.
- baškīri Tauta, Baškīrijas APSR pamatiedzīvotāji.
- burjati Tauta, Burjatijas APSR pamatiedzīvotāji.
- čukči Tauta, Čukču nacionālā apgabala pamatiedzīvotāji.
- čuvaši Tauta, Čuvašijas APSR pamatiedzīvotāji.
- dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
- grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
- gruzīni Tauta, Gruzijas PSR pamatiedzīvotāji.
- mansi Tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus rietumdaļas pamatiedzīvotāji.
- igauņi Tauta, Igaunijas PSR pamatiedzīvotāji.
- persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijos) pamatiedzīvotāji.
- islandieši Tauta, Islandes pamatiedzīvotāji.
- jakuti Tauta, Jakutijas APSR pamatiedzīvotāji.
- japāņi Tauta, Japānas pamatiedzīvotāji.
- karačaji Tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala iedzīvotāji.
- karakalpaki Tauta, Karakalpakijas APSR pamatiedzīvotāji.
- karēļi Tauta, Karēlijas APSR pamatiedzīvotāji.
- kirgīzi Tauta, Kirgīzijas PSR pamatiedzīvotāji.
- korejieši Tauta, Korejas pamatiedzīvotāji.
- korsikāņi Tauta, Korsikas pamatiedzīvotāji.
- krievi Tauta, Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji.
- kubieši Tauta, Kubas pamatiedzīvotāji.
- kurdi Tauta, Kurdistānas pamatiedzīvotāji.
- ķīnieši Tauta, Ķīnas Tautas Republikas pamatiedzīvotāji.
- mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
- sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- latvieši Tauta, Latvijas PSR pamatiedzīvotāji.
- lietuvieši Tauta, Lietuvas PSR pamatiedzīvotāji.
- malagasi Tauta, Madagaskaras Demokrātiskās Republikas pamatiedzīvotāji.
- maķedonieši Tauta, Maķedonijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
- malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji. Īstie malajieši.
- marieši Tauta, Mari APSR pamatiedzīvotāji.
- marokāņi Tauta, Marokas pamatiedzīvotāji.
- meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji.
- melnkalnieši Tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
- moldāvi Tauta, Moldāvijas PSR pamatiedzīvotāji.
- mordvieši Tauta, Mordovijas APSR pamatiedzīvotāji.
- norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
- paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji.
- peruieši Tauta, Peru pamatiedzīvotāji
- šumeri Tauta, senās Dienvidmezopolāmijas iedzīvotāji.
- sumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji. Šumeri (1).
- sīrieši Tauta, Sīrijas pamatiedzīvotāji.
- skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
- somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
- somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
- spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji.
- spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji. Spāņi (1).
- nūbieši Tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji.
- tadžiki Tauta, Tadžikijas pamatiedzīvotāji.
- mazākumtautība Tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem).
- vairākumtautība Tauta, tautība, kuras kopskaits ir vairāk nekā 50 procenti no visu iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā.
- tibetieši Tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji.
- tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
- turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
- turkmēņi Tauta, Turkmēnijas pamatiedzīvotāji.
- tuvieši Tauta, Tuvas pamatiedzīvotāji.
- udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
- ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
- ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
- urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
- uzbeki Tauta, Uzbekijas pamatiedzīvotāji.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
- venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
- kabardieši Tauta, vieni no Kabardas-Balkārijas APSR pamatiedzīvotājiem.
- vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
- osetīni Tauta, Ziemeļosetijas APSR un Gruzijas PSR Dienvidosetijas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
- zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
- Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas apgādā iedzīvotājus ar ēdieniem.
- lauksaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ražo pārtikas produktus iedzīvotājiem un lauksaimnieciska rakstura izejvielas rūpniecībai.
- Sadzīves pakalpojumi Tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai. Darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
- hanti Tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji.
- hakasi Tautība, Hakasijas autonomā apgabala pamatiedzīvotāji.
- mongoļi Tautu grupa, Mongolijas Tautas Republikas, Ķīnas ziemeļdaļas, daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- tejienietis Tejienes iedzīvotājs. Šejienietis.
- pārtapt Tēlojot lomu, domāt, pārdzīvot, darboties atbilstoši šai lomai.
- peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Ainava (2).
- ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Peizāža.
- laupītkāre Tieksme laupīt [1] (1). Tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
- aizlūzt Tikt psihiski iedragātam, satriektam. Pārdzīvot krasu psihisku lūzumu.
- tirolieši Tiroles pamatiedzīvotāji.
- iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās. Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un ir no viņa atkarīgs.
- turienietis Turienes iedzīvotājs.
- uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
- Palaist plostu Uzdzīvot, dzert (parasti vairākas dienas).
- Palaist plostu Uzdzīvot, dzert (parasti vairākas dienas).
- rullēt Uzdzīvot.
- bakhante Uzdzīvotāja, dzīrotāja.
- pieturēties Uzturēties, dzīvot.
- uzņemt Uztvert (1) (ko) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
- izjust Uztvert, apzināties (piemēram, kādas parādības, priekšmeta īpašību) un pārdzīvot.
- sajust Uztvert, arī saprast un, parasti emocionāli, pārdzīvot (piemēram, parādību, taktu). Izjust (3).
- izjust Uztvert, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību) un pārdzīvot.
- pamatvaloda Valoda, kurā runā kādas teritorijas pamatiedzīvotāji, valoda, kurā runā kādas teritorijas iedzīvotāju vairākums.
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- optācija Valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī.
- agrārvalsts Valsts, kurā iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
- Slepenais karš Valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- Komisijas veikals Veikals, kurā par zināmu atlīdzību pieņem preces no iedzīvotājiem pārdošanai.
- komercveikals Veikals, kurā preces pārdod bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
- ventiņi Ventas lejteces krastu apdzīvotāji (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kuri runā tāmnieku dialektā.
- sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, sameta kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvoto vieta (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- vidzemnieki Vidzemes pamatiedzīvotāji.
- aizlaist Viegli, bezrūpīgi izdot, iztērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot. Izputināt.
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (visu laikposmu).
- kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
- līdziedzīvotājs Viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iedzīvotājiem.
- viensētnieks Viensētas iedzīvotājs.
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
- daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.).
- mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
- vīnkopība Vīnogu audzēšana iedzīvotāju patēriņam un vīnrūpniecībai. Attiecīgā dārzkopības nozare.
- patriciāts Visbagātāko, visprivileģētāko iedzīvotāju slānis, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā (feodālismā).
- atmirt Zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- pilsētciemats Zemākā ranga pilsēttipa apdzīvota vieta (Latvijas PSR kopš 1949. gada).
- Lauku ceļš Zemes ceļš starp nelielām apdzīvotām vietām.
- zemgalieši Zemgales pamatiedzīvotāji.
- ziemeļnieki Ziemeļu zemju iedzīvotāji.
- demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
- plītnieks Žūpa, uzdzīvotājs.
- plītmanis Žūpa, uzdzīvotājs. Plītnieks.
- plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības).
dzīvot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV