turki
turki -u, v.
turks -a, v.
turciete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
PiemēriTurku valoda.
- Turku valoda.
- Turku kafija.
- Turku zobens.
- Mana vectēva jaunākais brālis Juris ilgus gadus dienējis zaldātos, karojis ar turkiem...
- ..cauri un pāri cipresēm tieši debesīs kā drukni zīmuļi iedurti augstie turku minareti, no kuriem rītos un vakaros plūst gari stieptas mullu lūgšanas.
- Minhauzens: Tas notika toreiz, kad es viesojos pie turku sultāna. Turcija, kā zināt, ir dīvaina zeme.
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
PiemēriKā viņš [Otello] sodīja to turku, kas bija noziedzies pret Venēciju, tāpat viņš soda sevi..
- Kā viņš [Otello] sodīja to turku, kas bija noziedzies pret Venēciju, tāpat viņš soda sevi..
- Uz Neatkarības bulvāra.. redzēju par savu skaistumu pašpārliecinātas turcietes..
Avoti: 8. sējums