Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
turki
turki -u, v.
turks -a, v.
turciete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
PiemēriTurku valoda.
  • Turku valoda.
  • Turku kafija.
  • Turku zobens.
  • Mana vectēva jaunākais brālis Juris ilgus gadus dienējis zaldātos, karojis ar turkiem...
  • ..cauri un pāri cipresēm tieši debesīs kā drukni zīmuļi iedurti augstie turku minareti, no kuriem rītos un vakaros plūst gari stieptas mullu lūgšanas.
  • Minhauzens: Tas notika toreiz, kad es viesojos pie turku sultāna. Turcija, kā zināt, ir dīvaina zeme.
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
PiemēriKā viņš [Otello] sodīja to turku, kas bija noziedzies pret Venēciju, tāpat viņš soda sevi..
  • Kā viņš [Otello] sodīja to turku, kas bija noziedzies pret Venēciju, tāpat viņš soda sevi..
  • Uz Neatkarības bulvāra.. redzēju par savu skaistumu pašpārliecinātas turcietes..
Avoti: 8. sējums