nedzīvs
nedzīvs -ais; s. -a; ā
nedzīvi apst.
1.Tāds, kam nav dzīvības pazīmju (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Miris.
PiemēriSpējš belziens bija aizsviedis Frici Gulki dažus soļus sāņus [no tramvaja]. Un tagad viņš gulēja nedzīvs augšpēdus uz apsarmojušā asfalta.
1.1.Tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām). Tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju.
PiemēriEdžiņš sēdēja līdzās mātes līķim un turēja rokā viņas vēso, nedzīvo roku.
1.2.Tāds, kas ir zaudējis dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
PiemēriKoki kļuva ar katru dienu kailāki,.. vējš sāka dzenāt nedzīvu lapu mākoņus.
1.3.pārn. Tāds, kas netiek darbināts (par mašīnām, aparātiem u. tml.).
Piemēri..tas bija viņa traktors, kas te stāvēja auksts un nedzīvs.
1.4.pārn. Bez kustības, sastindzis.
PiemēriNekustīga, nedzīva Annelei līdzās guļ ēna.
2.Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku vai augu valsts.
PiemēriSniegs dzīvas saknes silda, pats būdams auksts un nedzīvs.
Stabili vārdu savienojumiNedzīvā daba. Nedzīvais inventārs.
3.Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
PiemēriCeļi pāri nedzīvajiem, kailajiem smilšu tuksnešiem veda cauri apdzīvotām oāzēm..
3.1.Tāds, kurā nenoris dzīvības procesi (par augsni).
PiemēriNeapstrādāta un dzīvnieku sablīvēta augsne zaudē struktūru.. Augsnē izslēgta baktēriju darbība, tā ir nedzīva.
4.Tāds, kas nereaģē (uz apkārtnes ierosām). Tāds, kurā nav dzīvīguma, možuma, aktivitātes.
PiemēriNedzīvs skatiens.
4.1.pārn. Tāds, kam nav spilgtuma, spožuma (par gaismu, krāsu). Tāds, kam nav skanīguma (par skaņu).
Piemēri..gaisā uzlidoja zaļa raķete, pārliedama visu apkārtni ar baigu, nedzīvu gaismu.
5.Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām). Tāds, kas neizraisa pārdzīvojumu.
PiemēriNedzīva glezna.
5.1.Vienmuļš, garlaicīgs (piemēram, par tekstu).
PiemēriStāstot par abstraktajām likumībām, viņš [fiziķis] nepadara tās akadēmiski sausas un nedzīvas.
Stabili vārdu savienojumiNedzīvais kapitāls.
Avoti: 5. sējums