Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Lauzt kaklu
Lauzt kaklu
1.sar. Nosisties.
PiemēriUn te trepes uz istabaugšu. Stāvas! Krustmāte nekāpj, varot lauzt kaklu.
2.Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Piemēri«Lai tavs deputāts [līgavainis] lauž kaklu ar kādu memmes meitiņu. ..Vēlāk kodīs pirkstos un žēlosies pēc tevis.»