Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Lauzt (arī nolauzt) kaklu
Lauzt (arī nolauzt) kaklu
1.sar. Nosisties.
PiemēriUn te trepes uz istabaugšu. Stāvas! Krustmāte nekāpj, varot lauzt kaklu.
2.Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Piemēri«Lai tavs deputāts [līgavainis] lauž kaklu ar kādu memmes meitiņu... Vēlāk kodīs pirkstos un žēlosies pēc tevis.»