Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
marodēt
marodēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
Avoti: 5. sējums