piedzīvotājs
piedzīvotājs -a, v.
piedzīvotāja -as, s.
1.Darītājs → piedzīvot.
2.Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
PiemēriDzīve te bija tagad vientuļa un klusa. Pēdējie piedzīvotāji.. Jurģos aizgāja.
2.1.sar. Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
Piemēri«Tas nevar būt, ka tēva piedzīvotāja saņems visu, bet es - tēva vienīgais dēls un mantinieks - neko!...»
Avoti: 6-2. sējums