sirds
sirds sirds, dsk. ģen. siržu, s.
1.Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
PiemēriSirds somiņa.
- Sirds somiņa.
- Sirds puksti.
- Sirds sitieni.
- Sirds pārsitieni.
- Sirds apasiņošana.
- Sirds slimības.
- Sirds mazspēja.
- Sirds ir mūsu galvenais orgāns, kura uzdevums ir apgādāt visus audus ar skābekli un barības vielām, kā arī aizvadīt no tiem pārstrādāto barības vielu atlikumus.
- Pēc katras sirds muskuļa saraušanās seko tā atslābums, kad sirds dobumi piepildās ar asinīm, bet pati sirds pa to laiku atpūšas.
- ..tagad var precīzi novērst iedzimto patoloģiju, kas bieži vien skar sirds priekškambaru un kambaru starpsienas, nereti kombinējoties arī ar vārstuļu defektu.
- Zivju krūšu dobumā atrodas sirds.
- ..sirds [maijvabolei] ir gara caurulīte ar plānām sieniņām..
- Normāli dzirdami divi sirds toņi - sistoliskais un diastoliskais tonis.
- Viņa paņēma sirds zāles, trīsošām rokām skaitīja korvalola pilienus..
- Ja sirds spēcīgi sita un draudēja pārplēst krūšu kurvi, tas nozīmēja, ka viņam bijis sevišķi slikti..
- Alda izgāja priekšnamā, bet sirds klauvēja tik stipri, ka viņa apstājās.
- Viņa stāvēja priekšnama pustumsā, dzirdēdama, kā dun pašas sirds..
- Vilnim sirds dauzījās kā negudra, te stadionā viņš bija uztraucies vairāk nekā skolā pirms kontroldarba.
- Likās, ka kaut kur tālumā kāds skrien, bet varbūt tā bija paša sirds, kas lēkāja no bailēm..
- 1966. gada 6. februārī Viļā Lāča sirds stāj pukstēt.
- Uz galu mana dzīve iet, Drīz sirds jau pukstēt rims..
- ..izauga divas puķes. Vienas ziedi bija sārti un virknējās ap kātiem kā mazas salauztas sirsniņas. Otra uzziedēja baltiem zvaniņiem.. Vēlāk cilvēki šīs puķes pārstādīja dārzā un nosauca sārto par lauzto sirdi, bet balto par maijpulkstenīti.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu).
- (Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu) sar. — Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- (At)veldzēt sirdi idioma — Rast mierinājumu.
- (Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds idioma — Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- (Ie)durt (arī (ie)durties) sirdī (arī kā nazim sirdī), arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī idioma — Pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- (Ie)krist sirdī idioma — Izraisīt (psihisku stāvokli).
- (Ir) uz sirds idioma — Saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- (Iz)kratīt (visu) (savu) sirdi sar. — Vaļsirdīgi visu (iz)-stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- (No)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) idioma — Saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- (Pa)rādīt sirdi idioma — Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- (Sa)stindzināt sirdi idioma — 1. Izraisīt (ļoti lielas) bailes.2. Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
- (Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi idioma — Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- Aizslēgt (retāk noslēgt) sirdi idioma — Noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
- Apcietināt sirdi novec. — Kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attiecībās ar citiem).
- Ar (savas) sirds asinīm idioma — Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
- Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli idioma — Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- Ar atklātu sirdi idioma — Vaļsirdīgi, pilnīgi uzticoties.
- Ar bērnu zem sirds idioma — Grūtniecības stāvoklī.
- Ar mierīgu sirdi (arī prātu) idioma — Bez uztraukuma, bažām.
- Ar nemierīgu (arī drebošu) sirdi idioma — Satraukumu, bažām.
- Atklāt sirdi idioma — 1. Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.2. Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atrast ceļu uz sirdi idioma — Iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Atvērt sirdi idioma — Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi idioma — 1. Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).2. Saka, ja atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens idioma — Saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
- Ātra sirds idioma — Saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
- Cieta sirds, arī sirds no krama idioma — Saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- Cik (vien) sirds vēlas idioma — Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Durties (arī griezties, griezt, kost, dzelties, retāk kosties) sirdī, arī dzelt sirdi idioma — Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Glabāt (savā) sirdī idioma — 1. Atcerēties, neaizmirst.2. Ietvert, slēpt sevī.
- Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) sar. — Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Grauzties sirdī idioma — Nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds idioma — Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
- Ieaugt sirdī idioma — Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- Iededzināt (arī aizdedzināt) sirdis idioma — Iejūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot.
- Iegūt sirdi un roku idioma — Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iekarot sirdi idioma — 1. Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.2. Panākt, ka iemīlas.
- Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi idioma — Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- Ielīst sirdī idioma — Uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
- Iemesties (arī krist) sirdī idioma — Izraisīties (par psihisku stāvokli).
- Ieņemt sirdī idioma — Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
- Ieslēgt sirdī idioma — Iemīlēt. Arī neaizmirst.
- Iet caur sirdi idioma — Izraisīt pārdzīvojumu, satraukumu.
- Iet pie sirds sar. — 1. Garšot.2. Patikt, izraisīt patīkamas emocijas.
- Ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.) idioma — Ir (rodas) slikta pašsajūta.
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) idioma — Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- Izraut no (savas) sirds idioma — Piespiest (sevi) aizmirst kādu.
- Karsta sirds idioma — 1. Saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.2. Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) idioma — 1. Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).2. Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.) idioma — 1. Satraukt, aizkustināt.2. Sarūgtināt, aizvainot.
- Lasīt sirdī (biežāk dvēselē) idioma — Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Lauztā sirds — Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- Liela sirds idioma — Saka par stūrgalvīgu cilvēku. Saka par cilvēku, kas neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- Likt pie sirds idioma — Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) idioma — Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
- Ļaut sirdij vaļu idioma — 1. Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.2. Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- Mākt (arī nomākt) sirdi idioma — Ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- Meklēt ceļu uz sirdi idioma — Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla idioma — Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- Mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi idioma — Saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko).
- Mīksta sirds idioma — Saka par iejūtīgu, labsirdīgu, arī jūtīgu cilvēku.
- Nav sirds, arī bez sirds idioma — Saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- Nelaba sirds idioma — 1. Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.2. Nomākts, smags garastāvoklis.
- Nelabums apskrien ap sirdi sar. — Saka, ja kļūst nelabi.
- Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi idioma — Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds idioma — Būt grūtniecei.
- Nest sirdī idioma — Izjust, pārdzīvot (sevi).
- No (visas) sirds idioma — 1. Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.2. Dedzīgi, aizrautīgi.
- No pilnas sirds idioma — Aizrautīgi, dedzīgi.
- No sirds uz sirdi idioma — Tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- Nocietināt sirdi idioma — Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- Nonākt (arī aiziet) līdz (pašai) sirdij idioma — Izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem) idioma — Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- Ņemt pie sirds idioma — Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) idioma — Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
- Paturēt sirdī idioma — Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
- Pārpilna sirds idioma — Saka, ja pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- Pārpilna sirds (ar ko, kā) idioma — Saka, ja izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
- Pēc sirds patikas idioma — 1. Pēc vēlēšanās.2. Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij idioma — Klāt ļoti tuvam, mīļam. Arī kļūt ļoti patīkamam.
- Piedāvāt roku un sirdi idioma — Bildināt.
- Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) idioma — Atgādināt (kādam) par savu esamību.
- Piekļūt sirdij idioma — Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
- Pieliet sirdi (arī dvēseli) idioma — Izraisīt, parasti pozitīvu, psihisku stāvokli.
- Piesiet (savu) sirdi sar. — 1. Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu. Arī labi garšot.2. Atrast ko interesantu, aizraujošu.
- Pilna sirds idioma — Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Pilna sirds (ar ko, ka) idioma — Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
- Plēst (vai) sirdi pušu idioma — Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Rādīt labu sirdi idioma — Būt labam (pret kādu).
- Reibināt sirdi (arī prātu, galvu) idioma — Izraisīt reiboni.
- Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) idioma — Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- Sirdī iedegas idioma — Spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
- Sirdī iesilt idioma — Izraisīties (par pozitīvu psihisku stāvokli).
- Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretī idioma — Saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
- Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) sar. — Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) idioma — Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) idioma — Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Sirds (arī prāts) reibst idioma — Saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) idioma — 1. Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese (par ko).
- Sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās sar. — Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
- Sirds (ir) krūtīs idioma — Saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
- Sirds (no)tirpst idioma — Saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
- Sirds (retāk iekšā) kut idioma — Saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
- Sirds (sa)silst (arī iesilst) idioma — Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds (sa)stingst idioma — 1. Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.2. Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
- Sirds (vai) kūst idioma — Saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
- Sirds (vai) pamirst (arī stājas) idioma — Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
- Sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) idioma — Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- Sirds asiņo (retāk noasiņo) idioma — Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
- Sirds atsilst idioma — Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks. Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt poēt. — Saka, ja cilvēks mirst.
- Sirds darbība — Sirdsdarbība.
- Sirds deg (arī kvēlo, karst) idioma — Saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
- Sirds dreb (arī trīc) idioma — Saka, ja izjāt nemieru, bailes, žēlumu.
- Sirds ēdas sar. — Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī ja ir bēdas.
- Sirds grūdiens — Sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- Sirds iedegas idioma — Saka, ja izraisās spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
- Sirds iekņudas (arī iekutas) idioma — Saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
- Sirds iesāpas idioma — Saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
- Sirds izlec no krūtīm idioma — 1. Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.2. Saka, ja ir liels uztraukums.
- Sirds kaite — Sirdskaite.
- Sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) idioma — Saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sar. — Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- Sirds klauves — Sirdsklauves.
- Sirds kūsā idioma — Saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
- Sirds lēkme — Sirdslēkme.
- Sirds līdzeklis — Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdslīdzeklis.
- Sirds lūst idioma — Saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
- Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni idioma — Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) idioma — Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) idioma — Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) idioma — Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds palecas — Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Sirds pamatne — Sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- Sirds pārplīst idioma — Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
- Sirds pielīst idioma — Saka, ja pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
- Sirds pilieni — Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirdspilieni.
- Sirds pilna līdz malām idioma — Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
- Sirds runā idioma — Saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
- Sirds saka idioma — Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- Sirds saspiežas novec. — Saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
- Sirds sažņaudzas idioma — Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
- Sirds sāp idioma — Saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
- Sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) — Saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- Sirds smeldz idioma — Saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
- Sirds toņi — Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- Sirds trokšņi — Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Sirds vājums — Sirds mazspēja.
- Sirds vārās, arī sirdi (arī iekšā) vārās idioma — Saka, ja pārņem lielas dusmas.
- Sirds zāles — Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdszāles.
- Siržu lauzējs iron. — Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- Tīkot pēc (kāda) sirds idioma — Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- Trausla sirds idioma — Saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
- Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele idioma — Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
1.1.Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
PiemēriRoka atvēra uz krūtīm kreklu un palika uz sirds.
- Roka atvēra uz krūtīm kreklu un palika uz sirds.
- ..arī man pie sirds blakus partijas biedra kartei glabājas komjaunatnes ceļazīme..
Stabili vārdu savienojumi(Likt) roku uz sirds.
- (Likt) roku uz sirds idioma — Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
2.Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
PiemēriDedzīga sirds.
- Dedzīga sirds.
- Kvēla sirds.
- Draudzīga sirds.
- Līdzjūtīga sirds.
- Atsaucīga sirds.
- Godīga sirds.
- Līksma sirds.
- Gaiša sirds.
- Viegla sirds.
- Smaga sirds.
- Grūta sirds.
- Grūtsirdīga sirds.
- Ļauna sirds.
- Mātes sirds.
- Tēva sirds.
- Sirds līksmo.
- Sirds saviļņojas.
- Aizkustināt sirdi.
- Saviļņot sirdi.
- Ai sirds! Te maiga tu, te rāma, Te nemierīga krūtīs tiec..
- «Neko nevajag darīt tāpat vien. Darbs, sports un meitene vienmēr prasa visu sirdi.»
- ..Līnai bija žēlīga un vāja sirds, kas spēja saslieties tikai liela izmisuma brīžos..
- Sievietes sirds var daudz izturēt, bet robežas laikam gan ir arī šai izturībai.
- Viņam bija divas sirdis. Ar vienu viņš vēlēja un darīja cilvēkiem labu, bet ar otru ļaunu.
- Brauca viens pašizkrāvējs, šoferis bija sirds cilvēks un.. paņēma mani un vēl vienu puisi kabīnē..
- Viņas mīlestība bija pārvērtusies rūpībā, saglabājot sirds siltumu un līdzjūtību grūtdieņiem.
- Pasakās trešais dēls,.. sirdī krietnais jauneklis,.. vienmēr uzvar. Tāpēc, ka dzīves pamati balstās godīgumā, patiesīgumā, sirds skaidrībā.
- Tagad ar tēva svētību viņa darīja to [kopa ievainoto], ko, pēc viņas domām, vajadzēja darīt ikvienam godīgam cilvēkam pašam pēc sava sirds aicinājuma..
- «Sirds balss liek man to darīt.»
- ..vai savā darbā ieliekam visu sirds degsmi, radošās domas, zināšanas, pieredzi?
- ..labi Pēterburgā jūtas Jurjānu Andrejs. Ar sirds dedzību viņš mācās ērģeļu spēli, mācas kompozīcijas noslēpumus..
- «A-a, vai jums [jauniešiem] jau tik tālu, ka atklāj viens otram sirds noslēpumus?»
- ..dēlam tā [arhitektūra].. nebij sirds lieta..
- Ārija smaida un skatās savās jaunajās klases biedrenēs, kuras nesaprot pat tik daudz vēl, ka sirds lietās nedrīkst būt izņēmumu ne pret vienu.
- Mare bija pārliecināta, ka Rečs.. nolūgsies, un viņa ieies Pakalnu kambarī kā vīra prāta un sirds pavēlniece.
Stabili vārdu savienojumiSirds aicinājums. Sirds balss. Sirds cilvēks.
- Sirds aicinājums — Dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- Sirds balss — Sirdsbalss.
- Sirds cilvēks — Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirdscilvēks.
- Sirds dāma iron. — Sirdsdāma.
- Sirds degsme (retāk dedzība) — Sirdsdegsme.
- Sirds draugs (draudzene) — Sirdsdraugs (sirdsdraudzene).
- Sirds lieta — Sirdslieta.
- Sirds noslēpums — Noslēpums, kas ir saistīts ar kā intīmo dzīvi.
- Sirds pavēlnieks (pavēlniece) — Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- Sirds siltums — Dziļa iejūtība, sirsnība. Sirdssiltums.
- Sirds skaidrība — Dziļa tikumība, morāla skaidrība. Sirdsskaidrība.
3.Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
PiemēriStepe.. vēl mirdzēja vienā zeltā, bet te, Kaukāza sirdī, kur saules ripa jau drīz pēc pusdienas pazuda aiz kalnu titāniskajiem skaustiem, mūs sagaidīja dzestra krēsla.
- Stepe.. vēl mirdzēja vienā zeltā, bet te, Kaukāza sirdī, kur saules ripa jau drīz pēc pusdienas pazuda aiz kalnu titāniskajiem skaustiem, mūs sagaidīja dzestra krēsla.
- ..Ēvalds atvadījās no pilsētas centra, no diviem mēnešiem, kas bija aizvadīti šeit, pašā Rīgas sirdī.
3.1.Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
PiemēriMašīnbūvi dēvē par mūsu industrijas sirdi.
- Mašīnbūvi dēvē par mūsu industrijas sirdi.
- Mašīntelpas dēvē par kuģa sirdi.
- ..savu tikšanās dziesmu debesīm uzsāk sudrabotā tērauda putna visas četras sirdis - četri tālumu alkās dreboši motori..
3.2.Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
Piemēri«Paklausīsimies kapteiņa palīga Bauzes domas. Jūs abi [ar kapteini] bijāt pirmajā reisā un.. tagad esat komandas sirds un kodols.»
- «Paklausīsimies kapteiņa palīga Bauzes domas. Jūs abi [ar kapteini] bijāt pirmajā reisā un.. tagad esat komandas sirds un kodols.»
4.Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
Piemēri..reiz ar pirmo lāpstas dūrienu velēnā izdevās atrast unikālu akmens laikmetā veidotu tumšsarkana dzintara sirdi.
- ..reiz ar pirmo lāpstas dūrienu velēnā izdevās atrast unikālu akmens laikmetā veidotu tumšsarkana dzintara sirdi.
- Izlūguši no tēva pa piparkūku sirdij, Žaniņš, Dora un Ida.. noskrēja Lauces malā.
5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
PiemēriSirds kalps.
- Sirds kalps.
- Sirds dūzis.
- Kapteinis sāka dalīt kārtis, un Vilks.. izklaidīgi ņēma tās pretī. Tur bija.. viens kalps un trīs dāmas - krusta, kārava un Sirds.
Avoti: 7-1. sējums