Paplašinātā meklēšana
Meklējam sirds.
Atrasts vārdos (48):
- sirds:1
- bezsirds:1
- sirdsdāma:1
- sirdsēdas:1
- sirdsēsti:1
- sirdslapu:1
- sirdsmīļš:1
- sirdspuķe:1
- sirdstoņi:1
- sirdsbalss:1
- sirdsdarbs:1
- sirdsdedze:1
- sirdsdomas:1
- sirdskaite:1
- sirdslēkme:1
- sirdslieta:1
- sirdsmiers:1
- sirdssāpes:1
- sirdsveida:1
- sirdszāles:1
- sirdsapziņa:1
- sirdsdegsme:1
- sirdsdraugs:1
- sirdsdurvis:1
- sirdsprieks:1
- sirdspuksts:1
- sirdspuķīte:1
- sirdsšķīsts:1
- sirdstrieka:1
- sirdsvājums:1
- sirdscilvēks:1
- sirdsdarbība:1
- sirdsgaišums:1
- sirdsklauves:1
- sirdspilieni:1
- sirdssiltums:1
- sirdsskaidrs:1
- sirdsslimība:1
- sirdstrokšņi:1
- sirdsveidīgs:1
- sirdsmīļotais:1
- sirdsšķīstība:1
- sirdstaisnība:1
- sirdsdraudzene:1
- sirdslīdzeklis:1
- sirdspukstiens:1
- sirdsskaidrība:1
- sirdsslimnieks:1
Atrasts vārdu savienojumos (201):
- (Ap)šķebinās dūša (retāk sirds)
- (Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds
- (Ir) dusmīga sirds
- (Ir) uz sirds
- (Likt) roku uz sirds
- Apšķebinās dūša (retāk sirds)
- Ar (savas) sirds asinīm
- Ar (savas) sirds asinīm
- Ar bērnu zem sirds
- Ātra sirds
- Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens
- Cieta sirds
- Cieta sirds, arī sirds no krama
- Cik (vien) sirds vēlas
- Cik (vien) sirds vēlas
- Dedzīga sirds
- Dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas)
- Dvēseles (arī sirds) dziļumos (retāk dziļumā)
- Gaiša sirds (arī dvēsele)
- Grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi
- Guļ (arī gulstas) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds
- Guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds
- Guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- Gulstas (arī guļ) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds
- Iet pie sirds
- Iet pie sirds
- Izraut no (savas) sirds
- Izraut no (savas) sirds
- Jūtīga dvēsele (arī sirds)
- Kā no acīm projām, tā no galvas (arī sirds) ārā
- Kāpt no sirds (dziļumiem)
- Karsta sirds
- Karsta sirds
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.)
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas)
- Ko (vien) sirds vēlas
- Krietna sirds
- Kvēla sirds
- Laba sirds
- Ļauna sirds
- Lauztā sirds
- Lauztā sirds
- Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.)
- Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem
- Līdz sirds (arī dvēseles) dziļumiem
- Līdz sirds dibenam
- Liela sirds
- Liela sirds
- Līksma sirds
- Likt pie sirds
- Likt pie sirds
- Likt roku uz sirds
- Likt roku uz sirds
- Maiga sirds
- Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla
- Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla
- Metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla
- Mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi
- Mīksta sirds
- Mīksta sirds
- Mīlīga sirds
- Nav sirds, arī bez sirds
- Nelaba sirds
- Nelaba sirds
- Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi
- Ņemt pie sirds
- Ņemt pie sirds
- Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds
- Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds
- No (visas) sirds
- No pilnas sirds
- No pilnas sirds
- No sirds uz sirdi
- No tīras sirds, arī ar tīru sirdi
- Nokrīt (arī noveļas) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem)
- Nospiež kā akmens, arī guļ kā akmens (arī slogs) uz sirds
- Notirpst sirds
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem)
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no krūtīm (arī no sirds)
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm)
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem)
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (no sirds, arī no krūtīm)
- Noveļas (arī nokrīt) kā slogs (arī akmens) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem)
- Pārpilna sirds
- Pārpilna sirds
- Pārpilna sirds (ar ko, kā)
- Pārpilna sirds (ar ko, kā)
- Pēc (sirds) patikas
- Pēc sirds patikas
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij
- Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas)
- Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas)
- Pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds)
- Pilna sirds
- Pilna sirds
- Pilna sirds (ar ko, ka)
- Pilna sirds (ar ko, ka)
- Prāts (arī sirds) reibst
- Prāts (arī sirds) reibst
- Prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk)
- Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas)
- Prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga
- Priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts
- Satraukta sirds
- Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretī
- Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretī
- Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien)
- Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas)
- Sirds (arī dūša, žults) aptekas (arī apskrienas)
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj
- Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā)
- Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā)
- Sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu)
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu)
- Sirds (arī prāts) reibst
- Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst)
- Sirds (arī sirdī) iesilst
- Sirds (arī sirdī) silst
- Sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās
- Sirds (ir) krūtīs
- Sirds (ir) krūtīs
- Sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs
- Sirds (no)tirpst
- Sirds (pār)met kūleni
- Sirds (retāk iekšā) kut
- Sirds (retāk iekšā) kut
- Sirds (sa)silst (arī iesilst)
- Sirds (sa)stingst
- Sirds (vai) kūst
- Sirds (vai) kūst
- Sirds (vai) pamirst
- Sirds (vai) pamirst (arī stājas)
- Sirds (vai) plīst pušu
- Sirds (vai) stājas (arī pamirst)
- Sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu)
- Sirds aicinājums
- Sirds apklust
- Sirds apsāpas
- Sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas)
- Sirds asiņo
- Sirds asiņo (retāk noasiņo)
- Sirds atsilst
- Sirds atsilst - atsilt
- Sirds atvilgst
- Sirds balss
- Sirds balss
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt
- Sirds beidz pukstēt
- Sirds cilvēks
- Sirds dāma
- Sirds dāma
- Sirds darbība
- Sirds darbība
- Sirds deg (arī kvēlo, karst)
- Sirds degsme (retāk dedzība)
- Sirds draugs (draudzene)
- Sirds dreb
- Sirds dreb (arī trīc)
- Sirds ēdas
- Sirds ēdas
- Sirds grūdiens
- Sirds grūdiens fiziol
- Sirds iedegas
- Sirds iedegas
- Sirds iedrebas (retāk ietrīcas)
- Sirds iekņudas
- Sirds iekņudas (arī iekutas)
- Sirds iesāpas
- Sirds ietrīcas (biežāk iedrebas)
- Sirds izlec no krūtīm
- Sirds izlec no krūtīm
- Sirds izlec no krūtīm
- Sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas)
- Sirds kaite
- Sirds kāpj (tīri vai) pa kaklu (biežāk pa muti) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā)
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) laukā (arī ārā)
- Sirds kāpj tīri vai pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā)
- Sirds kāro
- Sirds karst
- Sirds klauves
- Sirds kūsā
- Sirds kūsā
- Sirds kvēlo
- Sirds lec (arī lēkā)
- Sirds lēkā (arī lec)
- Sirds lēkme
- Sirds līdzeklis
- Sirds lieta
- Sirds līksmo
- Sirds līksmojas
- Sirds lūst
- Sirds lūst
Atrasts skaidrojumos (116):
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
- defibrilators Aparāts sirds muskuļaudu fibrilācijas novēršanai.
- kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
- Diastoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
- Sistoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
- māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
- sirsniņa Dem. --> sirds.
- sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
- Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai.
- Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- kardioķirurģija Ķirurģijas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
- Uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- auskultācija Medicīniska izmeklēšana: (plaušu, sirds) izklausīšana.
- elektrokardiogrāfija Metode sirdsdarbības izmeklēšanai ar elektrokardiogrāfu.
- Ēst (arī grauzt) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Grauzt (arī ēst, gremzt) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Gremzt (arī grauzt, ēst) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Kremst (arī grauzt, ēst, gremzt, krimst) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Krimst (arī grauzt, ēst, gremzt, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi.
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
- priecināt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- iesāpēties Parasti savienojumā ar «sirds»: īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot. Kļūt žēl.
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- Klīniskā nāve Periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- Klīniskā nāve Periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- kolapss Piepešs sirds un asinsvadu vājums.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirds līdzeklis.
- Sirds līdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdslīdzeklis.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds nodreb (retāk notrīc, notrīs) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds iedrebas (retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Trauksmaina sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
- Satraukta sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
- Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) Saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- Aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi Saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
- sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- klauves Savienojumā ar «sirds». Sirdsklauves.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- kardioskleroze Sirds saslimšana - saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
- Sirds draugs (draudzene) Sirdsdraugs (sirdsdraudzene).
- Slimot ar sirdi Slimot ar sirds slimību.
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli. Tāds, kas ir saistīts ar asinsvadu, kurš baro sirds muskuli.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
- aritmisks Tāds, kam nav ritma, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirds darbību, pulsu). Neritmisks.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām). Pretstats: labais.
- starpkambaru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sirds kambariem.
- tromboze Tromba veidošanās sirds dobumos, asinsvados.
- lēpe Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem. Dzeltenā ūdensroze.
- Sirds toņi Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- Sirds toņi Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
- kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirds zāles.
- Sirds zāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdszāles.
- Sirds zāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdszāles.
sirds citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV