Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
diastole
-es, s.; parasti vsk.; med.
Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
PiemēriSirds lielums, protams, mainās, sirdij sistolē samazinoties un diastolē palielinoties.
Avoti: